2025 gada martā KEM izstrādātais ENERĢĒTIKAS STRATĒĢIJA LATVIJĀ | 2050 , dokuments (turpmāk Stratēģija) ir ļoti nepilnīgs.
Stratēģija ir valsts darbības virziens un mērogs (darbības lauks) ilgtermiņā, kurš vislabāk atbilst tās resursiem mainīgajā apkārtējā vidē, īpaši tās tirgiem, patērētājiem vai klientiem, lai apmierinātu ieinteresēto pušu cerības. Stratēģijas izstrāde paredz trīs galvenos etapus:
a) situācijas analīzi– Diemžēl šajā dokumentā ārējās situācijas pilnās analīzes nav. Tika veikta tikai enerģijas patēriņa analīze dažādiem scenārijiem, enerģijas cenu prognozes, investīciju novērtēšana.
b) iespējamo darbību (rīcību) izstrādi, to izvērtēšanu un salīdzināšanu, kā arī galīgā varianta izvēles pamatojumu – Diemžēl šajā dokumentā piedāvātas rīcībpolitikas atkarībā no scenārija. Tirgus dalībniekiem no rīcībpolitiku kartēm labuma maz.
c) stratēģijas īstenošanu – Dokuments vienkārši piedāvā pielāgoties mainīgajai situācijai nākotnē, jo apkārt viss ir tik nenoteikti.
Stratēģijā jāveic pilnu esošās situācijas atspoguļojumu, objektīvu analīzi (identificēt iespējas, veikt pilnu SWOT un citas analīzes). Stratēģijai jānosaka enerģētikas attīstības virzieni un mērķi. Mērķiem jābūt skaidri definētiem, izmērāmiem un izpildāmiem, nevis kā tagad ir definēts – “Enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju!”.
Stratēģijā nav ņemts vērā, ka Baltijas valstīs darbojas kopējā tirgū. EE un LT vēja parku elektroenerģija nonāk kopējā katlā (ar izņēmumiem, ja ir pārrobežu plūsmu ierobežojumi tehnisku iemeslu dēļ). Tā kā Lietuvā tā tiek subsidēta (garantēta iepirkuma cena), mēs varam izmantot šo lēto elektroenerģiju, kad pūš vējš, un pelnīt no TEC’iem, kad ir bezvējš. Mums nav nepieciešams tālāk attīstīt vēja parkus, kuri viens otru izkonkurēs un rezultātā nobankrotēs. Ja Latvijā sabūvēs visus plānotos vēja parkus, tiem būs biežas dīkstāves. Veidosies bankrota riski un spiediens uz likumdevējiem pēc subsīdijām. Baltijā VES uzstādītā jauda var sasniegt 20 līdz 30 GW, kas daudz kārtīgi pārsniegs elektroenerģijas patēriņa pīķa slodzi, kā arī izstrādātās elektroenerģijas realizācijas iespējas. Stratēģijā nav novērtēta slodzes attīstība un šīs slodzes nodrošinājums ar elektriskām jaudām, kas turpmākajos gados stabili, droši būs pieejamas vajadzīgajā laikā
un apjomā (“bāzes jaudas”). Bez šādu jaudu esamības ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā kopumā, kur atslēdzoties no BRELL ir nepieciešamība reģiona energosistēmai strādāt “salas režīmā”. Attiecīgi nav novērtēts arī šo jaudu izveides, uzturēšanas, darbības izmaksas.
Stratēģijā jāietver sadaļa par VES un SES jaudu izveides, uzturēšanas un darbības izmaksām, izmaksu prognozēm.
Stratēģija elektroenerģētikas, gāzapgādes jomās nav saskaņota, sabalansēta ar Igaunijas
un Lietuvas attīstības plāniem.
Stratēģijā jāietver analīzi par Igaunijas un Lietuvas SES un VES attīstības plāniem.
Stratēģijā jāizvērtē iespēju Latvijā VES un SES būvēt uzņēmējiem, kuri uzņemas arī visus riskus. Latvenergo varētu realizēt lielos plānus, kas nav pa spēkiem nelieliem tirgus dalībniekiem – investēt AES, būvēt lieljaudas siltumenerģijas uzkrāšanas sistēmas (kuras caur koģenerāciju var piedalīties elektroenerģijas balansēšanas sistēmā), investēt dzelzceļa
elektrifikācijā, utt.
Stratēģijā ir nekorekts/ nepamatots arguments pret atomelektrostaciju– ka Latvijā nav vietējo urāna atradņu. Nekur Eiropā šobrīd urānu neiegūst, bet AES darbojas un plāno būvēt vēl jaunas. Urāna degvielu var iepirkt dažādās pasaules valstīs un uzkrāt vairākiem gadiem (daudz vietas neaizņem). Jāizvērtē (aprakstīt riskus un ieguvumus) Latvijas dalību Igaunijas AES projektā.
Stratēģijā izmantoti novecojuši dati, neaktuāla informācija. Tagad ir pieejami dati par 2024. gadu! Arī izmantotie informācijas avoti daudzi ir novecojuši. Piemēram, 73. lappusē ir atsauce uz dokumentu, kurā prognozēja, ka Rail Baltic sāks darboties jau 2026. gadā.
Nepieciešams aktualizēt datus visās ar to saistītās pozīcijās.
Stratēģijā ir nesaprotama un neizskaidrota informācija par energoresursu un elektroenerģijas, siltumenerģijas cenām, kuru vērtības ir prognozētas neobjektīvi (2050.g. siltumenerģijas cena 2 reizes augstāka, kā elektroenerģijai – kas lietos tādu siltumenerģiju, ja var ērtāk, lētāk elektroenerģiju attēls Nr. 1., u.c.). Ir taču arī atšķirība starp cenām vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Autori ir paņēmuši to, ko vieglāk varēja sameklēt.
Nepieciešams skaidrot, uz kādiem datiem ir balstītas prognozes un veikts aprēķins.
Kļūdaini bilancē(attēls Nr. 11., 12., 14., u.c.) ir sagrupēti kopā energoresursi un enerģija
(elektroenerģija un siltumenerģija ir produkts), kas rada neizpratni.
Bilancē ir skaidri jānodala energoresursus no enerģijas produktiem.
Fenomenālas elektroenerģijas ražošanas prognozes 16 TWh 2035. gadā. Kur to liks, ja arī Igaunija un Lietuva attīsta VES un SES, bet Zviedrija paziņoja par atomelektrostaciju būvniecību? Reģionā ir aptuveni vienādi meteo apstākļi – kad pūš vējš, tad visur. Tāpēc īsti nebūs kur eksportēt vēja enerģiju.
Nepieciešams skaidrot, uz kādiem datiem ir balstītas prognozes un veikts aprēķins. Turklāt pielikumos raksta, ka jaunu starpvalstu savienojumu jaudas nav nepieciešamas. Svarīgi Baltijas salai rēķināties ar n-2 faktoru, jo tagad ir ievērojami samazinājies pārvades saišu skaits uz kaimiņu reģioniem.
Stratēģijā rakstīts, ka bāzes jaudas nodrošinās biomasa un biogāze.Tomēr šādā gadījumā nepieciešama tālāka analīze, – kāds šīm tehnoloģijām ir lietderības koeficients elektroenerģijas ražošanai, cik vajag biomasu lai to elektroenerģiju saražotu, vai ar Latvijas mežiem vispār pietiks (!). Lielākā bio izmantošana bija 2018. gadā – no biomasas un biogāzes saražoja 0,94 TWh elektroenerģijas. Tad sākās samazinājums un gadā saražoja tikai 0,66 TWh elektroenerģiju.
Stratēģijā jāietver analīzi par biomasas un biogāzes izmantošanu un novērtēt to bāzes jaudu nepieciešamību.
Stratēģijā nav vispār pieminēts efektīvākais elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrādes veids, kā koģenerācija, kura rekomendēta daudzos ES direktīvu dokumentos, kas būtiski paaugstina energoefektivitāti, samazina SEG emisiju apjomu. Rīgas siltumenerģijas tirgus ļoti būtiski ietekmē elektroenerģijas ražošanu, lai tā TEC varētu darbosies koģenerācijas režīmā. Tirgu var attīstīt, piemēram, savienojot Rīgas abu krastu siltumtīklus. Tas nav izskatīts.
Stratēģijā jāietver koģenerācijas analīzi.
Nav novērtētas izmaksas, kas saistītas ar mainīgo SES un VES ģenerāciju, tās balansēšanu, rezervēšanu, frekvences pakalpojuma sniegšanu, kas aktualizējies pēc energosistēmas atslēgšanās no BRELL.
Stratēģijā jāietver balansēšanas, rezervēšanas un frekvences pakalpojumu sniegšanas izmaksas.
Stratēģijā nav nekā par privātmāju apkuri. Tomēr absolūtos skaitļos šis enerģētikas segments lielākais (salīdzināms ar transportu), paredzēta gausa šī segmenta dekarbonizācija, piemēram, strauji ar valsts atbalstu realizējot komfortablu, augsti automatizētu siltumsūkņu sistēmas. Vienlaicīgi, ir ļoti liela malkas un granulu izmantošana privātmājās. Ļoti iespējams, ka tas saglabāsies arī turpmāk.
Stratēģijā jāietver rīcības, kas atbalsta automatizētu siltumsūkņu sistēmu izmantošanu privātmāju apkures segmentā.
Atsevišķus kurināmos reglamentē citi Eiropas līmeņa dokumenti, piemēram, Regula 2023/2405 par aviācijas degvielu un “sustainable aviation fuel” īpatsvaru. Tā pieprasa 6% SAF jau 2030. gadā. Direktīva 2018/2001 pieprasa 14% AER daļu transportā 2030. gadā. Tas stratēģijā nav ņemts vērā.
Stratēģijā ņemt vērā ES direktīvas un norādīt atsauces uz tām.
KEM izsludināja konkursu par pētījumu par dabasgāzes piegādes riskiem.
Līgums par izpildi tika noslēgts ar izpildes termiņu 2023. gada novembrī. Tā kā izmaksas
ir par nodokļu maksātāju naudu, ir nepieciešana kaut kāda publiska atskaite par šo
līgumu. Iespējams, ka ir vēl citas izpētes, kas ir noslēptas.
Stratēģijā jāietver informāciju par šo līgumu un jāatspoguļo informāciju par izvērtētajiem dabasgāzes piegādes riskiem.
Priekšlikumus sagatavoja:
Jānis Osītis
AS Augstsprieguma tīkls Valdes loceklis
Ivars Liuziniks
AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs
Heinrihs Lapčinskis
AS Latvenergo Mācību centra direktors
Ilmārs Stuklis
AS Latvenergo Valdes loceklis,
Pasaules enerģētikas Padomes, LV Nacionālās komitejas” loceklis