Avots: Andris Sprūds, AM
Iesniegtie jautājumi:
Kāpēc laikā, kad tādas valstis kā Zviedrija atceļ zināmu skaitu atkrastes VES būvniecību drošības apsvērumu dēl, mūsu Aizsardzības ministrija un KEM ir mīkstinājušas prasības VES izvietošanai teritorijās [1], kuras tā pati Aizsardzības ministrija vēl tikai 2024.gada pavasarī bija norādījusi kā nepiemērotas to būvniecībai, pamatojoties uz valsts drošības apdraudējumu [2]. Kopējā ģeopolitiskā situācija Eiropā 2024.g. ir pasliktinājusies, bet KEM un AM dod priekšroku VES nevis drošībai. Vai ELWIND atkrastes vēja parks neietekmēs valsts aizsardzību?
Vēja enerģija ir viens no pašlaik aktuālākajiem atjaunojamajiem enerģijas veidiem, tādējādi pēdējo pāris gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaugusi interese par vēja parku izbūvi. Ir secināts, ka jaunu vēja turbīnu izbūve Nacionālo bruņoto spēku radaru tuvumā var radīt negatīvu ietekmi uz gaisa un jūras telpas novērošanas spējām, tādējādi, Aizsardzības ministrijai apzinoties enerģētiskās neatkarības un drošības jautājumu aktualitāti un vēja enerģijas lomu tajā, tika apzināti iespējamie risinājumi.
Vēja parka būvniecība ir process, kas ietver vairākus posmus, t.sk., tiek:
- veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra,
- saņemta būvniecības atļauja,
- noslēgts līgums par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju kārtības likumā paredzētā atzinuma sagatavošanu,
- saņemta atļauja jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai,
- saņemta Aizsardzības ministrijas izsniegtā atļauja, ja objekts atrodas navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjoslā vai objekta augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 metri vai vairāk.
Līdz ar to katra vēja parka izbūve no Aizsardzības ministrijas (Nacionālo bruņoto spēku) puses tiek individuāli izvērtēta, analizējot vēja elektrostaciju parka ietekmi uz tehnisko navigācijas līdzekļu (radaru) darbību, izdodot attiecīgu administratīvo aktu. Katrs iesniegtais projekts tiek individuāli izvērtēts, izmantojot īpašu programmu, kurā tiek ievadīti dati par katras plānotās vēja turbīnas atrašanās vietu, augstumu un citiem tehniskajiem parametriem, lai simulētu aizēnojumu Nacionālo bruņoto spēku radariem, un pēc tam tiek sniegta pamatota atbilde.
Lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās vēja parku būvniecība ir atļaujama, izvērtējama vai nav pieļaujama, Aizsardzības ministrija 2024. gada pirmajā ceturksnī izstrādāja Latvijas teritorijas karti, attiecīgi norādot, kurās Latvijas vietās vēja parku izbūve šobrīd ir salāgojama ar valsts aizsardzības interesēm. Karte tika izstrādāta, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku veikto analīzi un vēja parku attīstītāju pieteikumu izvērtējumu pēdējo divu gadu laikā. Tādā veidā arī preventīvi tiek novērsta daļa bloķējošu lēmumu izstrādes par vēja parku izbūvi kādā no aizliegtajām teritorijām, līdzīgi kā tas ir bijis Zviedrijas gadījumā, kad 2024. gada novembrī tika izziņots, ka Zviedrija bloķē 13 vēja parku būvniecību, kuri var traucēt viņu bruņoto spēku pretgaisa radariem[1]. Attiecīgās rīcības gan Latvijas, gan Zviedrijas gadījumā tiek veiktas viena konkrēta mērķa – nacionālās drošības dēļ. Arī ELWIND atkrastes vēja parka būvniecības projekta ietekme uz valsts aizsardzības spējām tiek izvērtēta no Nacionālo bruņoto spēku puses un arī šajā gadījumā atsevišķi tiks vērtēta projekta ietekme uz Nacionālo bruņoto spēku spējām veikt nepieciešamos valsts aizsardzības uzdevumus, kad tiks saņemti konkrēti projekta parametri. Aizsardzības ministrija konceptuāli neiebilst pret projekta īstenošanu, taču šobrīd nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt potenciālo ELWIND projekta ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku spējām veikt gaisa un jūras telpas novērošanas un kontroles uzdevumus, kamēr nav zināms ELWIND projektā paredzēto vēja turbīnu provizoriskais augstums, skaits, izvietojums un citi ieviešamā projekta parametri un apjoms.
Vienlaikus Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par papildu radaru iegādi vēja parku attīstībai” (pieņemts Ministru kabineta 2024. gada 12. novembra sēdē), kas sniedz risinājumus valsts aizsardzības stiprināšanai un paplašina Nacionālo bruņoto spēku novērošanas spējas gaisa telpā visā Latvijā. Ziņojums arī paredz atvēlēt plašākas teritorijas vēja parku attīstībai Latvijā nākamo trīs gadu laikā, attiecīgi Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi provizorisku karte[2], kas atspoguļo potenciālās izmaiņas no 2028. gada 1. janvāra, pēc noteikto risinājumu ieviešanas.