Avots: Inga Bērziņa, VARAM
Kāds ir kopējais process, kā tiek izvērtēta un apstiprināta vēja parku būvniecība un kuros no šī procesa posmiem lēmumus pieņem pašvaldības pārstāvji, kā arī kuros no posmiem ir iespēja ietekmēt lēmumu pašiem iedzīvotājiem? Kādas ir reālās iespējas iedzīvotājiem ietekmēt šo procesu?
Pašvaldības un sabiedrības iesaiste sākas jau no vēja parku plānošanas pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma regulējumam pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija (turpmāk – stratēģija) ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva [1] (1.panta 2.punkts). Savukārt teritorijas plānojums ir pašvaldības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei [2] (1.panta 8.punkts)
Jāatzīmē, ka, plānojot vēja parku iekļaušanu pašvaldības plānošanas dokumentos, pirmkārt, jāņem vērā, ka šie dokumenti nevar būt pretrunā ar nacionālajiem politikas plānošanas dokumentiem un starptautiskām saistībām, ko Latvija ir apņēmusies izpildīt (t.sk. plānotie risinājumu nevar neņemt vērā kopējos valsts mērķus un pilnībā liegt risinājumus to sasniegšanai). Tā kā valsts izvirzījusi mērķi nodrošināt enerģētisko neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz atjaunojamiem energoresursiem, tad pašvaldību stratēģijās ietverami mērķi un uzdevumi šī kopīgā mērķa sasniegšanai. Izstrādājot plānošanas dokumentus, jāapsver vides aizsardzības, sabiedrības intereses un atjaunojamo energoresursu jomas jautājumi, pēc iespējas līdzsvarojot dažādas intereses. Minētais izriet arī no Teritorijas attīstības plānošanas likuma, proti, pašvaldības stratēģijas un teritorijas plānojuma izstrādē ievēro augstāka plānošanas līmeņa plānošanas dokumentus [3] (23.panta pirmā daļa)
Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā atbilstoši plānošanas līmenim nodrošina attiecīgā institūcija, attiecīgi stratēģijas un teritorijas plānojuma gadījumā – pašvaldība [4](4.panta otrā daļa)
Pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir būtiski apzināties konkrēta īpašuma un apkārtējās teritorijas īpatnības un aizsargājamās dabas, vides un kultūrvēsturiskās vērtības un izsvērt, kādi īpašuma izmantošanas ierobežojumi ir adekvāti un nepieciešami šo vērtību aizsardzībai [5] (23.punkts) Tādējādi pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir pienākums nodrošināt, ka sabiedrība tiek iesaistīta jau savlaicīgi[3][6] un attiecīgi nodrošina nepieciešamās informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu,[7] (3.panta pirmās daļas 5.punkts) sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju [8] (4.panta pirmā daļa)
Kaut pašvaldībai ir pienākums izvērtēt visus apstākļus, tostarp sabiedrības intereses un indivīdu tiesības,[9](15.3 apakšpunkts) tai ir arī pienākums teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā būt par objektīvu un neitrālu vidutāju starp konkrētas teritorijas attīstītāja un ieinteresētās sabiedrības interesēm, uzklausīt un objektīvi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētās teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.[10] (7.punkts) Jāņem vērā, ka piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesā par vēja parku būvniecību noteiktā teritorijā nav sabiedrības pienākums, bet gan tikai tiesības[11] (3.punkts) un pašvaldībām jābūt godīgām pret sabiedrību jautājumā par tiešās piedalīšanās formu ierobežojumiem un jāizvairās no pārspīlētu cerību veicināšanas attiecībā uz iespējām apmierināt dažādas paustās intereses, it sevišķi tad, kad tiek pieņemti lēmumi par konfliktējošām interesēm.[12] (20.4.apakšpunkts)
Vienlaikus jāatzīmē, ka pašvaldībai personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē. No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam. Proti, pašvaldībai, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums.[13] (5.punkts)
Skaidrot iedzīvotāju iesaistīšanās iespējas VES projektēšanas procesā, pamatojoties un Satversmes 8.nodaļas 105. un 115. pantiem.
Savukārt tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā tiesiskā valstī nav absolūtas.[14](12.punkts) Satversmes 105. pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču no otras puses, valstij ir arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā.[15](11.1.punkts) Pirmkārt, īpašumam ir jākalpo sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi.[16] (12.punkts) Attiecīgi pašvaldība var ierobežot konkrēto komercdarbību (vēja parku attīstību), bet ne aizliegt to pavisam. Jebkurš ierobežojums vai aizliegums saistībā ar nekustamo īpašumu ir īpašumtiesību ierobežojums Satversmes 105. panta izpratnē, tādējādi tos nosakot, jāievēro samērīguma princips, tostarp pamatojot to sabiedrības interešu svarīgumu, kuras ir paredzēts aizsargāt.
Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmē ietvertās pamattiesības nav absolūtas, un noteiktos gadījumos tās var ierobežot.[17](secinājuma daļas 2.punkts) Arī Satversmes 115. pantā ietvertās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nav absolūtas, un tās var ierobežot, samērojot personas tiesības ar sabiedrības interesēm uz līdzsvarotu saimniecisko attīstību un ekonomisko labklājību. Gan atsevišķu privātpersonu, gan visas sabiedrības ekonomiskās intereses bieži vien prasa pārveidot apkārtējo vidi, tostarp kultūrvidi un dabu. Satversmes 115. pants a priori neparedz pastāvošās vides saglabāšanu un neliedz īstenot ar ekonomiskajām interesēm saistītus projektus. Satversmes 115. pants, tieši pretēji, prasa līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanu.[18](13.punkts) No minētā izriet, ka attiecīgās teritorijas iedzīvotāji, tāpat kā ikviena cita persona, nevar paļauties, ka blakus esošajos zemesgabalos nekad netiks īstenotas attīstības ieceres un secīgi paļāvība, ka apkārt esošā ainava, skats vai sadzīves apstākļi paliks nemainīgi, pati par sevi nav aizsargājama.
Vērtējot kumulatīvās ietekmes, kādi jāņem vērā ir attālumi: 1) starp vēja parkiem?; 2) starp Natura un citām dabas teritorijām?
Ietekme uz ainavu un bioloģisko daudzveidību, tajā skaitā ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, augu un putnu sugām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī pieļaujamie attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām tiek vērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procesa ietvaros. Kumulatīvo ietekmju vērtēšanas procesā ir jābalstās uz Enerģētikas un vides aģentūras[19] (Iepriekš Vides pārraudzības valsts birojs, turpmāk – EVA) izdotajās IVN programmās norādīto – kāda veida darbības (ne tikai vēja parki) var radīt kumulatīvās ietekmes.[20] (6.panta Pirmā daļa)
Kumulatīvās ietekmes vērtēšanas procesā uzmanība pievēršama Natura 2000 teritorijām un vēja parku ietekmei uz to ekoloģiskām funkcijām, integritāti un to izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Jāņem vērā, ka vairāku vēja parku plānošana blakus var radīt pārrāvumu ekoloģiskajos koridoros, tādējādi ietekmējot Natura 2000 teritoriju tīkla konektivitāti. Tādēļ kumulatīvo ietekmju kontekstā izvērtējams, vai un kā vēja parku būvniecība varētu radīt ietekmi ne tikai uz katru atsevišķu tuvumā esošu Natura 2000 teritoriju, bet arī kā tiks nodrošināta vienotība ar citām Natura 2000 teritorijām, citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, upju ielejām, ainavas elementiem u.c., kas kalpo kā zaļie koridori savvaļas sugu migrācijai un izplatībai starp Natura 2000 teritorijām. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 300 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)” nosaka vērtējamos parametrus.
Vērtējot kumulatīvas ietekmes uz putniem un sikspārņiem, Dabas aizsardzības pārvalde iesaka izmantot 2024. gadā izdotās vadlīnijas “Guidance on biodiversity cumulative impact assessment for wind and solar developments and associated infrastructure”[21], kurās apkopota informācija par galvenajiem kumulatīvās ietekmes rādītājiem uz bioloģisko daudzveidību un sniegti dažādi piemēri, kā vērtēt šīs ietekmes.
Vēja parku kumulatīvo ietekmi uz ornitofaunu jāvērtē gan uz ligzdojošiem, gan migrējošiem putniem (ņemot vērā, ka putnu migrāciju raksturo gan pavasara, gan rudens migrācijas sezona). Šobrīd uzsāktajos ietekmes uz vidi novērtējuma procesos Daba aizsardzības pārvalde ir lūgusi pievērst uzmanību vēja parka izvietojumam attiecībā pret putnu migrācijas ceļa virzienu un vēja turbīnas izvietot tā, lai tiktu aizņemta mazākā migrācijas koridora daļa – izvēlētā darbības vieta īpaši kumulatīvā aspektā var radīt būtisku ietekmi.
Kontekstā ar barjeras efekta radīšanu ir uzsverams vēl kāds aspekts. Proti, ja kāda putniem piemērota teritorija tiek padarīta par tiem nepiemērotu, izbūvējot tajā vēja parku, pastāv augsta varbūtība, ka vismaz daļa no ietekmētās populācijas sāks izmantot citas tuvumā esošās teritorijas, kuru sākotnējā nozīme (pirms vēja parka būvniecības) putnu populācijām varētu tikt novērtēta kā maznozīmīga. Šī iemesla dēļ apgrūtināta ir novērtējuma sagatavošana situācijās, kad noteiktā reģionā notiek vēja parku vai citu paredzēto darbību attīstīšana vienlaicīgi, kur katrs eksperts, izdarot secinājumus par konkrētā parka vai citas paredzētās darbības ietekmi, veic korektu novērtējumu, bet kopīgās ietekmes var netikt pienācīgi novērtētas.
Vēja parku kumulatīvās ietekmes vērtējamas arī kontekstā ar citām darbībām plānotās darbības teritorijā. Piemēram, neatkarīgi no vēja parku izbūves notiek mežsaimnieciskā un lauksaimnieciskā darbība, meliorācijas sistēmu pārbūve, meža ceļu izbūve, saules paneļu parku izveide. Visas šīs darbības kaut kādā mērā rada ietekmi uz vidi, kas katra pati par sevi, iespējams, nav būtiska, taču summāri kopā ar vēja parku attīstību var radīt kumulatīvas ietekmes.
Bez klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības un neatkarības mērķiem Latvijai vienlaikus ir jānodrošina labvēlīgs ES nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības stāvoklis atbilstoši ES direktīvām. Kurzemes piekrasti šķērso starptautiski nozīmīgi putnu migrācijas ceļi, īpaši plēsīgo putnu migrācijas ceļi gar Baltijas jūras piekrasti. Kurzemes piekrastes meži un mitrāji ir nozīmīgas putnu barošanās un ligzdošanas vietas. Kurzemes piekraste šī apstākļa dēļ jau agrāk tika atzīta par nepiemērotu teritoriju vēja parku izbūvei. 2023.-2024.gadam LU īstenoja projektu “Vēja parki un putni – metodika ietekmju izvērtēšanai un risku karte”, kura ietvaros tika plānots izstrādāt riska zonējuma karti ar putnu koncentrēšanās vietām gājputnu migrācijas periodos. Projekta īstenošanas termiņš bija 30.11.2024., bet publiski šī riska zonējuma karte nav pieejama, lai gan tā ir ļoti būtiska visiem vēja parku IVN izstrādātājiem. Vai DAP ir zināmi un kad varētu būt publiski pieejami minētā LU projekta rezultāti?
Attiecībā uz jautājumu par kartes “Vēja parki un putni – metodika ietekmju izvērtēšanai un risku karte” pieejamību un izmantojamību norādām, ka Latvijas Universitātes īstenotā projekta “Vēja parki un putni – metodika ietekmju izvērtēšanai un risku karte” ietvaros tika sagatavoti vairāki projekta nodevumi – gan literatūras apskats par citu valstu pieredzi, gan sagatavotas vadlīnijas ietekmju izvērtēšanai attiecībā uz dažādām putnu sugām, gan riska karte. Veicot izstrādāto dokumentu apspriešanu, tika saņemti daudzi iebildumi gan no vēja parku nozares, gan ornitologiem par risku kartes kvalitāti un datiem, kas izmantoti tai par pamatu. Izvērtējot saņemtos iebildumus, Dabas aizsardzības pārvalde ir secinājusi, ka daudzi no iebildumiem ir pamatoti, līdz ar to riska karte esošajā redakcijā nav izmantojama, kā arī nav savietojama ar visiem vadlīnijās minētajiem ieteikumiem. Turklāt vēršam uzmanību, ka jebkura veida vadlīnijām ir ieteikuma, nevis juridiski saistošs raksturs.
Tāpat pašvaldības un sabiedrības iesaiste turpinās IVN procesā, bet jānorāda, ka kompetentā institūcija ietekmes uz vidi novērtējuma jomā ir EVA. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumam Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības politikas jomā[22](2.punkts) un EVA ir tās padotības iestāde.[23](11.punkts) Ņemot vērā minēto, Ministrija sniedz vispārēju skaidrojumu, kā IVN procesā tiek iesaistīta pašvaldība un sabiedrība.
Attiecīgi IVN procesā[24](4.pants) sabiedrībai ir tiesības piedalīties visos posmos – sākot ar IVN sākotnējo publisko apspriešanu un priekšlikumu iesniegšanu,[25](15.pants) līdz publiskajai apspriešanai pēc IVN ziņojuma sagatavošanas un atkārtotas priekšlikumu sniegšanas.[26](17.panta pirmā un ceturtā daļa) Ierosinātājam jānodrošina paziņojumu un ziņojuma publicēšana,[27](15. un 17. panta pirmā un otrā daļa) īpašnieku informēšana[28](15.panta pirmā daļa) un priekšlikumu izvērtēšana.[29](17.panta sestā un septītā daļa) Pašvaldība sniedz savu viedokli[30](14.pants) un “gala” akceptu pirms plānotā projekta iespējamās realizācijas.[31](21. panta pirmā daļa un 22. panta pirmā un otrā daļa)
Sabiedriskās apspriešanas procedūra ir uzskatāma par pamata elementu sabiedrības tiesību piedalīties ar vidi saistītu jautājumu pieņemšanā nodrošināšanas mehānismā. Tāpēc sabiedriskās apspriešanas procedūrai jābūt organizētai tādējādi, lai efektīvi tiktu nodrošinātas sabiedrības iespējas šajā procedūrā piedalīties. Minētais izriet arī no likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta 4.1 punkta, kas noteic ierosinātāja pienākumu nodrošināt paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā.[32](11.punkts)
Ņemot vērā minēto un attiecībā uz Iesniegumā ietverto lūgumu Ministrijai sniegt viedokli par IVN procesu, lūdzam KeM kā vadošo valsts pārvaldes iestādi vides politikas un enerģētikas politikas jomā sniegt viedokli par Pāvilostas un Sakas kopienas iedzīvotāju pārstāvju Iesniegumā pausto, par to informējot iesniedzēju un Ministriju.
Novērtējam kopienas pārstāvju aktivitāti un rūpes par savu un arī citu novadu, no Ministrijas puses atbalstām iedzīvotāju tiesības paust viedokli, izteikt bažas un, ja nepieciešams, prasīt skaidrojumus no atbildīgajām iestādēm, kuru kompetencē ir konkrētais jautājums. Ministrijas ieskatā vēja parku attīstība ir būtiska Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai. Tai jānotiek atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ievērojot tajos definētās vides aizsardzības prasības.