Avots: VUGD
Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrības valdes loceklis Rolands Miloševskis
Ņemot vērā straujo vēja parku attīstību Latvijā un to, ka ugunsdzēsējiem var nākties reaģēt uz šādu iekārtu ugunsgrēkiem, lūdzam sniegt precīzu informāciju par VUGD rīcību, prasībām un kārtību.
Uzskatām par būtisku šo informāciju darīt zināmu sabiedriskajām organizācijām un iedzīvotāju iniciatīvām, kuras iestājas pret vēja elektrostaciju izbūvi vai aicina uz piesardzīgu, drošībā balstītu pieeju.
1. Vai VUGD ir izstrādātas nacionālas vadlīnijas vai instrukcijas vēja elektrostaciju (vēja ģeneratoru) ugunsgrēku dzēšanai?
– Ja jā — lūdzam nosūtīt kopiju vai norādīt uz to juridisko pamatu.
– Ja nē — lūdzam skaidrot, kā tiek nodrošināta ugunsdzēsēju apmācība un kāds rīcības modelis tiek piemērots praksē.
Latvijā šobrīd nav izstrādātas nacionāla līmeņa vadlīnijas, instrukcijas vai metodiskie materiāli vēja elektrostaciju ugunsgrēku dzēšanai un ar tiem saistīto incidentu pārvaldībai.
VUGD norāda, ka metodikas izstrāde ir plānota tikai pēc 2026. gada vasarā paredzētās starptautiskās CTIF sanāksmes, t.i., laikā, kad vēja elektrostaciju attīstība jau aktīvi norit.
2. Kādas darbības VUGD amatpersonām ir jāveic, ierodoties notikuma vietā, kur deg vēja turbīna?
– vai prioritāte ir cilvēku evakuācija un perimetra nodrošināšana,
– vai tiek paredzēta aktīva uguns dzēšana,
– vai pastāv situācijas, kurās dzēšana nav pieļaujama drošības dēļ.
Nav noteiktas minimālās vai maksimālās drošās distances degoša vēja ģeneratora tuvumā – drošības perimetru katrā gadījumā nosaka glābšanas darbu vadītājs, izvērtējot situāciju notikuma vietā.
3. Vai vēja ģeneratoru gondolas, lāpstiņu vai torņa ugunsgrēkus ir vispār iespējams nodzēst ar VUGD rīcībā esošo tehniku?
– Ja ir iespējams — kādas metodes ir paredzētas?
– Ja nav iespējams — lūdzam oficiāli apstiprināt, ka dzēšana tiek ierobežota ar drošības perimetra izveidi un sekundāro ugunsgrēku novēršanu.
VUGD neapstiprina, ka ar tā rīcībā esošo tehniku vienmēr ir iespējama efektīva vēja ģeneratoru ugunsgrēku dzēšana. Atsevišķos gadījumos drošības apsvērumu dēļ tiešā dzēšana var nebūt pieļaujama, un dienesta rīcība aprobežosies ar drošības perimetra nodrošināšanu un sekundāro risku ierobežošanu.
4. Kāda ir maksimāli atļautā vai ieteicamā distance, kurā VUGD tehnikai un personālam ir atļauts piekļūt degošam vēja ģeneratoram?
– minimālais drošais attālums,
– kritušu konstrukciju riska zona.
VUGD neizstrādā rīcības plānus konkrētiem vēja parkiem, neskatoties uz to atšķirīgo izvietojumu, augstumu, piekļuves iespējām un potenciālajiem riskiem apkārtējai videi un iedzīvotājiem.
5. Kāda ir VUGD noteiktā kārtība ķīmisko vielu, eļļu un citu bīstamo vielu noplūdes gadījumā vēja ģeneratorā?
– vai VUGD veic savākšanu, vai tas ir turbīnas operatora pienākums,
– vai ir izstrādātas instrukcijas par vielu savākšanu,
– kā tiek nodrošināta videi bīstamo vielu ierobežošana.
Ķīmisko vielu un eļļu noplūžu gadījumos VUGD iesaistās tikai tad, ja pastāv apdraudējums cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi; citos gadījumos atbildība tiek pārlikta uz objekta operatoru.
Šī informācija, mūsu ieskatā, ir būtiska sabiedriskai diskusijai par vēja elektrostaciju izbūves drošības aspektiem, iedzīvotāju aizsardzību un valsts institūciju reālo gatavību reaģēt augsta riska incidentos.
Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība iestājas par:
- glābēju un iedzīvotāju drošību,
- skaidriem, iepriekš definētiem drošības standartiem,
- reālu operatīvo gatavību, nevis rīcību “situācijas izvērtēšanas gaitā”.