Pāvilostā, 2025.gada 5.septembrī plkst. 14:00 – 16:00

Tikšanās vieta: Otto Hotel, Pāvilosta

Tikšanās mērķis – apspriest iedzīvotāju nostāju attiecībā uz vēja enerģijas attīstību reģionā, kā arī pašreiz notiekošo ieceru IVN procesu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Apspriežamie jautājumi:

1. Pašvaldības nostāja vēja enerģijas attīstībai Dienvidkurzemes novadā;
2. Novada pašreizējais stāvoklis atjaunojamās enerģijas ražošanā;
3. Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma virzība un aktualitātes;
4. Iedzīvotāju nostāja vēja enerģijas attīstībai novadā;
5. Novada iedzīvotāju intereses un vērtības;
6. Citi jautājumi.

Tikšanās dalībnieki:

1. Pāvilostas un Sakas pagasta kopienas pārstāvji:
   1. Sandra Stepiņa
   2. Daina Paulovska
   3. Marita Horna
   4. Roberts Trautmanis

2. Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvji:
   1. Uldis Kristapsons
   2. Ilmārs Šnore

3. Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji:
   1. Līga Kronberga
   2. Jānis Irbe
   3. Baiba Jakobsone
4. Citi:
   1. Artūrs Butāns – Saeimas deputāts
   2. Mediju pārstāvji

Sarunas gaita:

M.Horna atklāj sapulci, iepazīstina ar darba kārtību un norāda, ka sapulce tiks protokolēta un tiks veikts sarunas ieraksts. Sanāksmes dalībnieki tiek aicināti parakstīties par dalību sapulcē.

L.Kurevska iepazīstas ar sanāksmes darba kārtību un apliecina, ka nav iebildumu.

U.Kristapsons vērš klātesošo uzmanību, ka Pāvilostas tuvumā vēja parkam nav jāatrodas un ir jāsargā tas, ka Pāvilosta un tās apkārtne 30 gadus mērķtiecīgi veidota kā tūristiem pievilcīgs galamērķis. Pašvaldība ir iedzīvotāju pusē un sola nepieļaut K2 Ventum projekta realizāciju pašvaldības  teritorijā.

Sanāksmes dalībnieki apspriež KEM Saeimā iesniegtā regulējuma,  kas noteiktu tiesības pašvaldībai neakceptēt IVN paredzēto darbību vēja elektrostaciju projekta realizācijai, ja teritorijā ir nodrošināti vismaz 150MV vēja enerģijas ražošana, būtību. Regulējumā noteiktie 150MW gan attiecas tikai uz vēja enerģiju, taču tiks ņemtas vērā arī esošās vēja enerģijas jaudas. Plānotā regulējuma mērķis ir izlīdzināt plānotās jaudas visas valsts teritorijas ietvaros, kā arī vērtēt projektu kumulatīvās ietekmes. Tas tiktu darīts būvniecības procesā. Pašvaldības pārstāvis Uldis Kristapsons norāda, ka būvvalde nevar pateikt cik ir izsniegtas kvotas, taču  Dienvidkurzemes novadā jau ir vairāki esoši vēja elektrostaciju parki.

Paulovska atsaucas uz ES direktīvu un likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas nosaka pienākumu jau IVN izstrādes stadijā vērtēt darbību kopējo un savstarpējo ietekmi.

Attiecībā uz paredzētās darbības akceptu L.Kurevska norāda, ka esošajos, uzsāktajos IVN procesos paredzētās darbības akceptu pieņems pašvaldība. Turpmāk pēc IVN likuma grozījumiem paredzēts šo funkciju nodot Enerģētikas un vides aģentūrai, bet pēc reorganizācijas Valsts vides dienestam.

D.Paulovska norāda uz nepilnībām  normatīvajā regulējumā attiecībā uz C kategorijas piesārņojošo darbību noteikšanu.

KEM pārstāvji apliecina, ka atbalstaVES izņemšanu no C kategorijas piesārņojošo darbību regulējuma.

L.Kurevska apliecina, ka saklausa iedzīvotāju neapmierinātību. Piekrīt, ka vides intereses ir svarīgas, kaut arī neviena ministrija pēc nosaukuma neatbild par vidi. Ar VARAM kolēģiem pārrunās jautājumu par C kategorijas piesārņojošām darbībām. VES parki netiks izslēgti no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta, kamēr nebūs izstrādāts jauns regulējums. Pārrunās ar VARAM, ka šāds regulējums varētu būt saistīts ar teritorijas plānošanas jautājumiem, uz ko VARAM iepriekš nav norādījis. Veidojot jaunu regulējumu KEM plāno ietvert tajā dažādas prasības attiecībā uz apdrošināšanu, monitoringu, kā arī par demontāžu. Plānots veidot sistēmu ar garantijām. Mēneša laikā tiks izstrādāts noteikumu koncepts, ko skaņos ar plānoto VES parku skartajām kopienām. Tāds ir šī brīža mērķis.

Butāns uzdod jautājumu par enerģētikas stratēģiju – kādēļ HES un saules enerģija netiek skaitīti esošajā “portfelī” kāpēc tikai vēja enerģija?

L.Kurevska atbild, ka  vērtējot kopējo bilanci, iekļauj visus veidus.

A.Butāns jautā, kāpēc kopējā nepieciešamajā vēja enerģijas apjomā nerēķina Elwind projektu, kas viens pats izpildītu visas kvotas. Nav skaidrs, kāpēc valsts vēlas saražot vairāk enerģiju nekā vajag vietējam patēriņam?

L.Kurevska apliecina, ka aprēķinā nav ņemts vērā Elwind projekts.

J.Irbe norāda, ka stratēģijā informācija ir sniegta pa ražošanas segmentiem.

A.Butāns vērš uzmanību uz to, ka tiek būtiski audzēta nepieciešamā vēja enerģijas jauda kopējā bilancē, norāda uz līdzšinējās politikas maiņu, uzdod jautājumu, kāpēc tas tiek darīts?

L.Kurevska norāda, ka kvotās tiek ņemts vērā viss, kas ir uzbūvēts.

A.Butāns vērš uzmanību uz plānoto Elwind projekta īstenošanas shēmu, kas projekta īstenošanas laikā tiek mainīta (contract for difference).

L.Kurevska apliecina, ka noskaidros informāciju no LIAA.

D.Paulovska vērš uzmanību uz K2Ventum projektam piešķirto prioritārā investīciju projekta statusu un jautā, vai ir taisnība, ka EM ir prasījusi piešķirt zaļo koridoru šim projektam?

L.Kurevska norāda, ka šāda vēstule no EM nav saņemta, vērsīsies ar jautājumu pie EM. Par prioritārajiem investīciju projektiem bija apspriede MK līmenī. Prioritāro projektu sarakstā tiek iekļauti uzņēmumi nevis konkrēti projekti. Sarakstā ir 588 uzņēmumi.

A.Butāns norāda, ka esošajā sistēmā ir būtiski trūkumi, jautā vai KEM iebilstu, ja prasītu attīstītājiem pierādīt kapitāla esamību un izcelsmi.

L.Kurevska atbalsta finanšu garantiju pieprasīšanu, kā atlases kritēriju.

B.Aulmane uzdod jautājumu par KEM nostāju attiecībā uz pieļaujamo VES attālumu no dzīvojamās apbūves.

L.Kurevska piedāvā attāluma diferencēšanu atkarībā no esošajiem apstākļiem. No KEM puses ir izteikts lūgums ministru  līmenī diskutēt par teritorijas plānojumos iekļaujamiem nosacījumiem. Ir plānots veidot diskusiju starp VARAM, KEM un EM.

B.Aulmane norāda, ka Pāvilostas novada teritorijas plānojums, kurā K2Ventum teritorija netika noteikta kā teritorija ar augstu potenciālu vēja enerģijas attīstīšanai, bet gan tieši otrādi, kā teritorija ar augstu kultūrvēsturisko un ainavisko nozīmi. Pie tam teritorija atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kas jau fundamentāli nosaka, ka teritorija nav izmantojama industriālam mērķim.

U.Kristapsons piekrīt, ka atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam K2Ventum plānotajā teritorijā VES parku būvniecība nav atļauta.

S.Stepiņa jautā, kādas iespējas iedzīvotājiem ir ietekmēt IVN procesa norisi, minot, ka līdz šim ir izstrādāti vairāki iesniegumi, kuriem vākti iedzīvotāju paraksti. Tā vēstuli Prezidentam 2024.gadā parakstīja 444 cilvēki, iebildumus par k2Ventum 3. redakciju 318 cilvēki, par katru IVN redakciju ir iesniegti desmitiem pamatoti iebildumi no biedrībām, nodibinājumiem un privātpersonām, kā arī Manabalss iniciatīva nu jau sasniegusi 8200 parakstus. Stepiņa norāda, ka iedzīvotāji tikai dara IVN izstrādātāju darbu, jo sniegtie iebildumi tiek iekļauti jaunajā IVN versijā, taču netiek pēc būtības izprasts, ka izstrādātie IVN dokumenti nav atbilstoši likumdošanai, ir maldīgi un vienpusēji ar mērķi panākt akceptu. Kurš no atbildīgajām institūcijām var pateikt – pietiek – ar tik daudziem iebildumiem konkrētā iecere nav atbalstāma?

L.Kurevska norāda, ka pašvaldībai ir tiesības neakceptēt paredzēto darbību.

L.Kurevska atzīst, ka EVA kapacitāte nav pietiekama visu aktuālo IVN ziņojumu kvalitatīvai izvērtēšanai. KEM ir vērsies MK ar priekšlikumu paaugstināt EVA kapacitāti, taču tas neguva atbalstu. Pieņemts lēmums par EVA iekļaušanu VVD sastāvā.

KEM pārstāvji norāda, ka, ja iedzīvotāju paustie argumenti ir pietiekami spēcīgi, tad apstrīdēšana iespējama tikai tiesvedības procesā.

D.Paulovska izsaka viedokli, ka normatīvajos aktos nepieciešams iestrādāt skaidru iedzīvotāju nostājas paušanas iespēju, piemēram, nosakot procentuālu balsstiesīgo parakstu skaitu ar paustu nostāju, pie kuras procesa turpmāka virzība nav pieļaujama.

A.Butāns norāda uz to, ka normatīvo aktu līmenī iedzīvotāju līdzdalības regulējums nav pietiekami sakārtots. Iedzīvotājiem tiek uzlikts pārāk liels slogs, jāpierāda katra nepilnība, kas prasa nesamērīgi daudz laika.

D.Paulovska vērš uzmanību uz to, ka Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā elektroenerģijas ražošana nav atļauta. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumā noteikto, uzdod jautājumu – kāpēc EVA izdod programmu un ļauj veikt IVN teritorijā, kur paredzētā darbība nav pieļaujama, kurš šo procesu varēja apturēt jau pirms IVN procesa uzsākšanas?

KEM pārstāvji sola pārbaudīt šo informāciju. J.Irbe norāda, ka šis notikums norāda uz nepilnībām likumdošanā.

D.Paulovska norāda, ka plānots sagatavot sūdzību Eiropas Komisijai.

Sarunas beigās L.Kurevska, kopsavelkot visu runāto, atzīmē, ka šeit dzīvo cilvēki, kuriem rūp sava vide.

Sanāksmi protokolēja:

B.Aulmane