BALTIJAS JŪRAS PIEKRASTES AIZSARGJOSLA
Baltijas jūras aizsargjosla iedalās:
- Kāpu aizsargjosla – 300m no krasta līnijas
- Ierobežotas saimnieciskās darbības josla – 5 kilometri no krasta līnijas
Abas aizsargjoslas izveidotas ar mērķi ierobežot saimniecisko darbību, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas mērogā svarīgas dabas un ainaviskās vērtības. Aizsargjoslu funkcijas un tās izveides mērķi nostiprināti Aizsargjoslu likumā.
KĀPU AIZSARGJOSLA
Aizsargjoslas mērķis un darbība
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas mērķis ir aizsargāt jūras piekrastes unikālās ekosistēmas, novērst krasta eroziju un pasargāt piekrastes vērtīgās dabas un ainaviskās vērtības. Šī josla ir viena no daudzajām Latvijas aizsargjoslām, kas noteiktas Aizsargjoslu likumā. Tā kalpo kā sava veida buferzona starp jūru un sauszemi, nodrošinot dabiskās vides noturību pret cilvēka ietekmi.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi
Lai sasniegtu šos mērķus, aizsargjoslā tiek piemēroti stingri saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas ir diferencēti atkarībā no attāluma no krasta.
Šajā zonā ir aizliegts:
- jaunu ēku būvniecība, izņemot ar valsts aizsardzību saistītas būves un būves, kas nepieciešamas krasta aizsardzībai vai publiskai piekļuvei.
- meliorācijas sistēmu izbūve un zemes transformācija.
- kokmateriālu ciršana, izņemot sanitāro ciršanu un kopšanas cirtes.
- transportlīdzekļu braukšana ārpus ceļiem.
IEROBEŽOTAS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS JOSLA
Mērķis un uzdevumi
Šīs 5 km platās joslas mērķis ir daudzpusīgs un vērsts uz visas piekrastes ekosistēmas aizsardzību:
samazināt piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,
saglabāt meža aizsargfunkcijas,
novērst erozijas procesus,
aizsargāt piekrastes ainavas un nodrošināt dabas resursu, tai skaitā atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, ilgtspējīgu izmantošanu.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi
Lai gan šajā joslā ir atļauta plašāka saimnieciskā darbība nekā tiešajā krasta kāpu aizsargjoslā (300 metru zona), tā joprojām ir pakļauta stingriem ierobežojumiem, kas tiek noteikti, ņemot vērā dabas apstākļus un tiek iezīmēti pašvaldību teritorijas plānojumos. Konkrētie ierobežojumi var ietvert:
Apbūves ierobežojumi: lai gan nav pilnīga aizlieguma, jaunu būvju celtniecība ir stingri reglamentēta un saskaņojama ar pašvaldību un citām atbildīgajām iestādēm, ievērojot vides aizsardzības prasības.
Mežsaimniecība: mežu izmantošanai un ciršanai ir noteikti īpaši nosacījumi, kas atšķiras no citiem valsts mežiem, jo ir jāievēro mežu aizsargfunkcijas.
Citi ierobežojumi: tiek ierobežota vai aizliegta tādas darbības kā atkritumu poligonu izveide, noteiktu vielu uzglabāšana, industriālas ražotnes un citas aktivitātes, kas var negatīvi ietekmēt jūras un piekrastes vidi.
NEVIENĀ NO ŠĪM JOSLĀM PĒC DEFINĪCIJAS NEBŪTU JĀBŪT ATĻAUJAI IZVIETOT VĒJA ELEKTROSTACIJAS! VAI TĀDAI JĀIZSKATĀS PIEKRASTEI?
