Avots: Kaspars Melnis, KEM

Cik vēja ģeneratoru nepieciešams, lai nodrošinātu vajadzīgo elektroenerģijas gada patēriņa daudzumu Latvijā, nedegradējot Latvijas ainavu un nepasliktinot iedzīvotāju dzīves, veselības apstākļus, pamatojoties uz  šobrīd publicēto  plānoto VES parku būvniecības karti Latvijā?

Šobrīd rezervētais vēja enerģijas apjoms pie pārvades tīkla ir 6 GW, no šī rezervētā apjoma Latvijai ir nepieciešami vien tikai 25%-30% jeb 1,5-2GW, kas gadā vidēji saražotu ap 3,6-4,9 TWh, lai Latvija sasniegtu 100% atjaunīgo elektroenerģiju. Šāds saražotais vēja enerģijas apjoms sniedz iespēju mums aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijas eksporta potenciālu. Indikatīvi šāds saražotais apjoms ir līdzvērtīgs pusei no Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa.

Ja tiks uzbūvēti vairāk vēja parku, kā to paredz pieejamās jaudas, tad par kādiem līdzekļiem tiks izbūvēta VES pieslēguma infrastruktūras? Ja tas  paredzēts no valsts budžeta, kāpēc iedzīvotājiem būtu tas jāsedz?

Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēta 6 GW liela jauda, kas ir maksimālais pieļaujamais jaudas apmērs, ko spēj nodrošināt mūsu pārvades tīkla tehniskās iespējas. Rezervētais jaudas apmērs pārsniedz mums nepieciešamo enerģijas apmēru, ko rezervētā jauda var saražot.

Tā iemesla dēļ, lai nevajadzētu veikt jaunu tīkla izbūvi, Ministrija ar atbilstošiem grozījumiem veica izmaiņas regulējumā, lai nodrošinātu efektīvāku šī tīkla izmantošanu (Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi pieņemti Saeimā 2025.gada 6.martā).

Praktiski tas nozīme to, ka, piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura pietiekama vēja apstākļos nakts stundās var izmantot tīklu tikpat efektīvi. Jaunais regulējums šādu priekšrocību kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem projektu attīstītājiem būs pieejams.

Kopsavilkums –tīkla infrastruktūras spējas jeb kapacitāte pieslēgt atjaunīgos enerģijas ražošanas avotus paliek nemainīga bez papildu ieguldījumiem infrastruktūras paplašināšanā, bet vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem tiek panākts, ka tīkls tiek izmantots efektīvāk. Papildus jāuzsver, ka katrs VES attīstītājs pats maksā par pieslēgumu, kas jāizbūvē no VES līdz pārvades / sadales tīklam.

Vai Latvijā ir paredzēts izvairīties no Lielbritānijā ierastās prakses, ka elektrības patērētāji maksā simtiem miljonus[1] (2024.gadā pat 1 miljardu mārciņu[2] [3] vēja parku īpašniekiem, lai tie neražotu elektrību vējainu dienu gadījumā un nepārslogotu elektrības tīklus (constraint costs)? Un šī summa Lielbritānijā atbilstoši Lielbritānijas nacionālajiem enerģijas pārvades tīklu operatoram (NESO) tuvākajos gados var sasniegt pat 2,5 miljardus mārciņu[4], bet 2030. gadā pat 12,7 miljardus mārciņu[5](32.lpp), ja nekas netiks darīts, lai palielinātu tīklu caurlaides jaudu. Piemēram, 2020. gadā operatoram ar 23 turbīnām ir samaksāti 7,7milj mārciņu, bet operatoram ar 33 turbīnām ir samaksāti 5,9 miljoni mārciņu, lai tie samazinātu enerģijas ražošanu no iespējamās maksimālās turbīnu jaudas un nepārslogotu tīklus[6]. Līdzīga situācijā ar elektrības tīklu pārslodzi ir ASV.[7]

Šeit būtiski ir pieminēt divus galvenos faktorus, kas atšķir Latviju no minētajiem piemēriem – pirmkārt, Latvijas dalība Nord Pool biržā un otrkārt, spēcīgi izveidoti iekšējie pārvaldes tīkli un starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm, piemēram, Lietuvas-Polijas starpsavienojums (LitPol Link – 500 MW), NordBalt (Lietuva-Zviedrija ar 700 MW jaudu), Somijas-Igaunijas kabeļi, kā Estlink-1 (350 MW liela jauda) un Estlink-2 (650 MW, notiek kabeļa remontdarbi, provizoriski līdz 2025. gada augusta sākumam).

Latvija, salīdzinot ar Lielbritāniju un ASV, jau vairāk nekā 10 gadus darbojas Nord Pool elektroenerģijas biržā, kur notiek elektroenerģijas darījumi jeb elektroenerģijas pirkšana un pārdošana. Ja Latvija vējainā dienā saražo elektroenerģiju vairāk, nekā nepieciešams pašu vietējam patēriņam, to pārdod Nord Pool biržā. To iegādāsies kāda cita Nord Pool tirgus dalībniece – proti, cita ES dalībvalsts, kurai elektroenerģija tobrīd ir nepieciešana. Darījumi (elektroenerģijas pirkšana – pārdošana) biržā notiek katru dienu. Plašāk par to, kā darbojas birža, skatīt šeit!

Liels potenciāls pēc elektroenerģijas pieprasījuma ir Vācijai, kas ir nākotnes noieta tirgus. Vācija  2023. gadā pilnībā aizslēdza savas pēdējās atomelektrostacijas (AES), kas nozīmē, ka trūkstošā jauda jākompensē ar citiem enerģijas avotiem. Vācija ir Eiropas rūpniecības centrs, kur liela daļa ekonomikas balstās uz energoietilpīgām nozarēm – automobiļu rūpniecību, ķīmijas un tērauda ražošanu. Šīs nozares patērē milzīgu daudzumu elektroenerģijas, un pieprasījums turpina pieaugt. Vācijā tiek aktīvi attīstīti “zaļie” tērauda un ķīmiskās ražošanas projekti, kuros plānots izmantot elektroenerģiju ūdeņraža ražošanai, kas nākotnē var ievērojami palielināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas.

Vienlaikus jānorada, ka Eiropas Savienība (turpmāk –ES) turpina iesākto ceļu kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu līdz 2050. gadam, veicinot ilgtspējīgu ekonomiku un zaļo pāreju. Lai to paveiktu, veicami vairāki pasākumi. Nozaru elektrifikācija ES ir viens no galvenajiem enerģētikas un klimata politikas virzieniem, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un panāktu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Elektrifikācija skar vairākas nozares – rūpniecības sektoru, transporta, apkures un ēku sektoru. Tas nozīmē, ka šīs nozares transformējas – līdzšinējā fosilā kurināmā vietā izmanto atjaunīgos enerģijas avotus – piemēram, elektroenerģiju, biometānu, biodegvielas.

Latvija jau ir īstenojusi vairākus projektus, stiprinot savu pārvades tīklu iekšzemē, kā arī rekonstruējusi līnijas ar Igauniju, lai nodrošinātu atjaunīgo enerģijas projektu pieslēgšanu. Projekti īstenoti sinhronizācijas projekta ietvaros ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85% apmērā. Piemēram, elektrolīnijas “Kurzemes loks” izbūve, Rīgas HES-TEC2 līnija, Igaunijas-Latvijas3.starpsavienojums,Valmieras-Tsirgulinas līnija, Valmiera-Tartu līnijas rekonstrukcija. Nesen – 9. februārī Baltijas valstis pievienojas kopējai Eiropas enerģijas tīklam. Šī integrācija arī vienlaikus stiprina kopējo tīkla sistēmu, lai pieslēgtu atjaunīgos enerģijas ražošanas avotus.

Minētie starpvalstu elektropārvades savienojumi nodrošina iespēju fiziski transportēt elektroenerģiju starp Baltijas valstīm un citām Eiropas daļām, atšķirībā no Lielbritānijas, kura ir nošķirta no Eiropas. Tas spēlē kritisku lomu reģiona enerģētiskajā integrācijā, nodrošinot lielāku elektroapgādes stabilitāti, cenu konkurenci un enerģijas drošību.

Kopsavilkums  –Latvijai ir spēcīga iekšējā tīkla infrastruktūra, kā arī Baltijai ir vairāki starpsavienojumi ar citām valstīm, lai nodrošinātu fizisku enerģijas pārpalikuma transportēšanu. Ņemot vērā augsto elektroenerģijas pieprasījumu Eiropā, kā arī ievērojot nākotnes tendences nozaru transformācijā, tie ir vieni no noteicošiem faktoriem enerģijas eksportam.

Kāda ir maksimālā kopējā elektroenerģijas ģenerējošā jauda, kuru var uzstādīt pie esošāspārvades infrastruktūras?

Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēta 6 GW liela jauda, kas ir maksimālais pieļaujamais jaudas apmērs, ko spēj nodrošināt mūsu pārvades tīkla tehniskās iespējas.

Kā lielu platību izciršana, lai ierīkotu VES, samērojama ar ES Meža stratēģiju 2030, kas ir viena no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvām?

SIA “Latvijas vēja parki primāri vēja parkus attīsta izcirtumos. Meža resursi ir liela mūsu dabas resursu bagātība un vērtība, kas spēlē būtisku lomu oglekļa dioksīda piesaistē. Mežu teritoriju saglabāšana, kopšana un ilgtspējīga tā izmantošana ir stratēģiski svarīga. Lai šo principu saglabātu, Latvijas normatīvajā regulējumā ir ietverti nosacījumi, kas jāņem vērā, ja tiek plānota atmežošana.

Meža likumā[8] (41.pants) un Ministru kabineta noteikumos Nr. 899[9] ietvertās prasības attiecās arī uz vēja projektu attīstītājiem. Lai attīstītu ilgtspējīgu VES darbību, nodrošinot draudzīgu šo projektu attīstību, saglabājot meža ekosistēmu valstī, projekta īstenotājam ir iespēja veikt meža ieaudzēšanu citā līdzvērtīgā platībā kā kompensējošu pasākumu.

Ja meža ieaudzēšana netiek veikta, par atmežošanu tiek maksāta kompensācija valstij. No šādām kompensācijām iegūto finansējumu  ir iespējams izmantot  arī oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanas pasākumu īstenošanai (Meža likuma 42. pants). Šāda pieeja veicina racionāli izvērtēt atmežošanas nepieciešamību un pēc iespējas to minimizēt.

Kāpēc laikā, kad tādas valstis kā Zviedrija atceļ zināmu skaitu atkrastes VES būvniecību drošības apsvērumu dēl, mūsu Aizsardzības ministrija un KEM ir mīkstinājušas VES izvietošanu teritorijās[10], kuras tā pati Aizsardzības ministrija vēl tikai 2024. gada pavasarī bija norādījusi kā nepiemērotas to būvniecībai, pamatojoties uz valsts drošības apdraudējumu[11]. Kopējā ģeopolitiskā situācija Eiropā 2024.g. ir pasliktinājusies, bet KEM un AM dod priekšroku VES, nevis drošībai. Vai ELWIND atkrastes vēja parks neietekmēs valsts drošību?

Viens no sarežģītākajiem jautājumiem vēja parku projektu attīstībai bija rast risinājumu tam, kā salāgot Latvijas aizsardzības spējas un vēja parku attīstību, ņemot vērā, ka vēja turbīnas, atrodoties noteiktās vietās, ierobežo gaisa aizsardzību.

Lai šādi bloķējoši lēmumi kā Zviedrijā, nebūtu jāpieņem arī Latvijā, Aizsardzības ministrija apzināja risinājumus. Piedāvātais risinājums nosaka Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo trīs mobilo radaru un viena stacionārā radara pārvietošanu, kā arī papildu sešu gaisa telpas novērošanas radaru izvietošanu līdz 2028. gadam. Šie sensori sniegs arī papildu novērošanas iespējas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gaisa telpas novērošanā visā valsts teritorijā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka jaunu radaru izvietošana nozīmē arī jaunu aizsargjoslu izveidi ap tiem. Aizsardzības ministrija savā informatīvajā ziņojumā norādījusi, ka detalizēts plānoto pasākumu īstenošanas plāns tiks atsevišķi iesniegts un izskatīts Ministru kabinetā līdz š.g. beigām.

Rezultātā, Aizsardzības ministrija iedalījusi Latvijas teritoriju vēja parku būvniecībai vairākās zonās, izstrādājot atbilstošu karti. Ar zaļu iezīmētas teritorijas, kur ir augsta iespējamība, ka projekts ir savietojams ar eksistējošo aizsardzības infrastruktūru, kamēr ar baltu iezīmētas teritorijas, kurās nesavietojamības risks ir augsts. Vēja parku attīstītājiem, projekta ieceres izstrādes procesā ir nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas saskaņojumu. Plašāk aicinām lasīt šeit!

Uzskaitīt ar konkrētiem piemēriem un kvantitatīvu atspoguļojumu, kādu labumu vēja parki dos Latvijas iedzīvotājiem.

Mūsu valsts enerģētikas politikas attīstības pamatā ir esošo priekšrocību izmantošana. Latvija ir bagāta ar dabas resursiem un spēcīgu energosistēmu infrastruktūru. Piemēram, Latvijā ir piemērots reljefs un optimāls vēja ātrums izmaksu efektīvai vēja enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ražošanai u.c. priekšrocības.

EKONOMISKIE IEGUVUMI

Zemākas elektroenerģijas cenas

Šobrīd tehnoloģijas saules un vēja projektu attīstība ir ļoti attīstītā stadijā, salīdzinot ar citām tehnoloģijām, piemēram, ūdeņraža ražošanā. Attiecīgi katru gadu šīs tehnoloģijas izmaksas par vienu vienību samazinās, kas nes tūlītēju arī ieguvumu tautsaimniecībai.

Ministrija veikusi ekonomisko izvērtējumu sauszemes vēja parkiem, tas ietverts Enerģētikas stratēģijas projektā. Mūsu sākotnējās aplēses liecina, ka 2035. gadā līdz 2050. gadam elektroenerģijas cena būs 5,5 centi/kWh. Skatīt plašāk Enerģētikas stratēģijas projekta dokumentā 25.lpp.

Jaunas darba vietas reģionā

Vēja enerģijas projekti reģionos rada jaunas darba vietas dažādos projekta posmos:

Būvniecības posmā – nepieciešami speciālisti turbīnu uzstādīšanai, elektrisko tīklu izbūvei, ceļu un infrastruktūras izveidei.

Ekspluatācijas un uzturēšanas posmā – ilgtermiņā tiek radītas darbavietas turbīnu apkopei, monitorēšanai un pārvaldībai.

Netiešās darbavietas – palielinās pieprasījums pēc vietējiem pakalpojumiem, piemēram, loģistikas, viesnīcu, ēdināšanas un citiem atbalsta sektoriem.

Viens no uzskatāmiem piemēriem ir Latvijā dibināts uzņēmums SIA “Aerones”, kas ir pasaulē vadošais ar robotiem aprīkotu vēja turbīnu apkopes un pārbaužu pakalpojumu sniedzējs. Izmantojot patentētu robotikas tehnoloģiju, uzņēmums sniedz ātrākus, drošākus un efektīvākus pakalpojumus vēja turbīnu operatoriem visā pasaulē. Inovācijas veicina vēja turbīnu lāpstiņu un torņu prognozējošu apkopi, palīdzot maksimāli palielināt vēja iekārtu efektivitāti un samazināt ekspluatācijas izmaksas.

Finansiālais labums iedzīvotājiem un pašvaldībām:

Vistiešāko labumu vēja parku tuvumā gūs iedzīvotāji un pašvaldības – 2500 EUR/MW gadā. Summa tiek sadalīta divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas. Latvijā 2025. gadā minimālās algas apmērs ir 740 EUR. Finansiālais labums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Šo finansiālo labumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem. Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu klimata un energoefektivitātes projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus. Finansiālais labums iedzīvotājiem sekmēs viņu dzīves kvalitāti un maksātspējas kāpumu, veicinot preču un pakalpojumu patēriņu.

Ieguldījums vietējā kopienā tiks piemērots tajos gadījumos, kad vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā vēja parks atradīsies līdz 25 km attālumā no krasta (mērot no vēja parka robežas taisnā leņķī pret krastu un maksājumu piemērojot dzīvojamajām mājām 2 km rādiusā no krasta punkta).

Gadījumā, ja vēja projekta attīstītājs plāno palielināt jaudu jau esošajai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau esošā vēja parkā, arī tādā gadījumā projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai.

Lai saņemtu finansiālo ieguldījumu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī ēka nav pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājošā būve. Gadījumā, ja īpašums pieder diviem īpašniekiem (piemēram, laulātie), finansiālais labums tiek sadalīts vienādās daļās starp kopīpašniekiem.

Investīcijas valsts budžetā

Provizoriskie ieņēmumi no investīcijām lēšami līdz 1,7 miljardiem eiro, kas būtu papildu līdzekļi valsts budžetā, lai nodrošinātu citu valstij nozīmīgu funkciju īstenošanu, piemēram, veselības nozarē, drošībā u.c.

ENERGOAPGĀDES DROŠUMS VALSTĪ

Energoapgādes drošums nozīmē, ka samazinās atkarība no importētajiem energoresursiem (piemēram, dabasgāzes, oglēm), tā vietā izmantojot pašu resursus, lai saražotu nepieciešamo elektroenerģijas apjomu. 2024. gadā Latvija patērēja 7 TWh elektroenerģijas, no tā 2,7 TWh jeb 38,6% sastādīja importētā elektroenerģija un elektroenerģijas, kas vietēji saražota no fosilā kurināmā.  Mums ir potenciāls šādu apmēru aizstāt vai mazināt to ar pašu atjaunīgajiem energoresursiem, tādējādi mazinot atkarību no fosilā resursu svārstībām tirgū.

ILGTSPĒJĪGA VIDE

Ilgtermiņā atjaunīgo energoresursu projektu attīstība palīdz sasniegt klimata mērķus, samazinot siltumnīcefektu gāzu emisijas (SEG).  Šo emisiju samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu ieviešana ir būtiska, lai veicinātu mūsu valsts, tai skaitā, pašvaldību noturību pret plūdiem un citiem laikapstākļu ekstrēmiem, kādus pieredzējām pērn jūlijā un, krusu, ko pieredzējām pirms gada un citām potenciālām dabas katastrofām.

Kādos datos ir balstīts normatīvajos aktos iekļautais nosacījums, ka vēja elektrostaciju pieļaujamais attālums no dzīvojamās apbūves ir 800m?  Vai šobrīd Latvijā plānoto vēja elektrostaciju augstums (virs 250m) un jauda (aptuveni 7500 kW) joprojām atbilst sākotnējam pieņēmumam, ka 800m ir pietiekams attālums, no esošas dzīvojamās apbūves un nerada negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību?

Latvijā vēja elektrostaciju minimālie attālumi no dzīvojamām un publiskām ēkām ir noteikti Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”. Šo noteikumu 163. punktā ir paredzēts, ka vēja elektrostacijām ar jaudu virs 2 MW attālumam jābūt vismaz 800 metri.

Normatīvo aktu bāze Latvijā ir balstīta uz pētījumiem un citu valstu pieredzi par VES novietojumu. Jaunākās paaudzes VES ir daudz klusākas un aprīkotas ar dažādiem sensoriem, tāpēc, ievērojot maksimālo piesardzības principu, ir noteikts, kādam jābūt minimālajam attālumam, lai VES ietekme dzīvojamajās mājās un to tiešā tuvumā nebūtu jūtama.

ES valstīs tiek piemērota dažāda prakse attiecībā no VES līdz tuvākajai dzīvojamajai mājai, atsevišķās valstīs regulējums ir arī rekomendējoša rakstura vai nav vispār. Lietuvā minimālais attālums ir 700 metri, Igaunijā – 600 metri. Horvātijā, Čehijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Portugālē, Rumānijā, daļā Spānijas, un daļā Lielbritānijas minimālā distance ir 500 metri.

Dānijā, kur vēja enerģija ir ļoti attīstīta nozare, attālums līdz būvēm tiek noteikts kā vēja turbīnu spārna augstākais punkts reiz četri, kā rezultātā vidējais attālums ir 700 metri. Savukārt Nīderlandē, attālums līdz būvēm tiek noteikts kā vēja turbīnu rotora augstums reiz četri, kas attiecīgi samazina vidējo attālumu līdz 600 metriem.

500 – 700 metru attālums pamatā tiek saistīts ar dalībvalstu prasībām attiecībā uz trokšņa limitiem. Apmēram 500 metru attālumā turbīna rada līdz 50 db skaņu (naktī), 550 metru attālumā – 45 dB skaņu (naktī) un 600 metru attālumā 37 – 45 dB (naktī) skaņu (līdzvērtīgs ledusskapja radītajai skaņai). Latvijā noteiktais 800 metru attālums nozīmē, ka vēja turbīnas jau vairs nav iespējams dzirdēt. Plašāk skatīt šeit!

Cik augstām VES bija izstrādāts normatīvs par 800 m attālumu no tuvākās mājas?

Latvijā normatīvajos aktos nav tieši noteikts VES augstums, pie kura jāievēro minimālais 800 metru attālums no dzīvojamās apbūves. Vienlaikus, tiek diferencēta VES jauda, proti:

• vēja elektrostacijām, kuru jauda ir no 20 kW līdz 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir vismaz 500 m;
• vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir vismaz 800 m;

Vērtējot kumulatīvās ietekmes, kādi jāņem vērā ir attālumi: 1) starp vēja parkiem?; 2) starp Natura un citām dabas teritorijām?

Ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procesā tiek detalizēti izvērtēta katra projekta potenciālā kumulatīvā ietekme. Attiecīgi katra projekta gadījumā šie attālumi var būt atšķirīgi, tāpēc “vienoti standarta attālumi” nav noteikti normatīvajos aktos.

IVN nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu.” Šī pieeja nodrošina, ka tiek ņemti vērā visi būtiskie faktori, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību.

• IVN procesā vērtē attālumu starp vēja parkiem, lai tie neradītu šķēršļus putnu migrācijai. Tāpēc IVN procesā tiek analizēta vēja parku izvietojuma ietekme uz putnu sugām, īpaši migrācijas sezonās.
• IVN ietvaros tiek vērtēta vēja parku izvietojuma ietekme uz ainavu un ekosistēmu savienojamību.
• IVN procesā tiek izvērtēta plānoto VES ietekme uz blakus esošajām Natura 2000 teritorijām, pamatojoties uz datiem par dabas vērtībām šajās teritorijās.

Viena no IVN ziņojuma sastāvdaļām ir sertificēti sugu un biotopu ekspertu atzinumi, kas tiek sagatavoti, ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 925 “Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības”.

Ekspertu atzinumu saturu vērtē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), bet kopējos IVN ziņojuma secinājumus vērtē Enerģētikas un vides aģentūra (EVA), nepieciešamības gadījumā piesaistot citu vides un dabas aizsardzības kompetento iestāžu speciālistus.

Cik ilgi likumdošana atļauj stāvēt VES, kas nedarbojas (nolietojies.)Kāds būtu instruments, lai piespiestu attīstītājus veidot garantijas fondus vai nodrošināt bankas garantijas vēstuli nolietoto vai salūzušo vēja parku utilizācijai? Kura institūcija to varētu pieprasīt

VES ir ne tikai enerģijas ražošanas objekti, bet arī ilgtermiņa investīcijas, tāpēc attīstītāju interesēs, kas iegulda šādos projektos, ir nodrošināt VES uzturēšanu un darbības ilgumu ar iespēju izmantot šīs stacijas ilgstoši. Attiecīgi attīstītājs pirms stacijas demontāžas ekonomiskos nolūkos, var lemt par tās atjaunošanu, pārbūvi, lai pagarinātu dzīves cikla ilgumu un rentabilitāti. VES vidējais kalpošanas laiks ir 20-25 gadi, līdz ar to tehnoloģiskā attīstība šo gadu laikā strauji attīstās, kas var sniegt jaunas tehnoloģiskās iespējas pirms lēmuma pieņemšanas par demontāžu.

Šobrīd Ministrija gatavo grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ietverot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt VES demontāžas kārtību un ietekmētās vides sakārtošanas prasības. Likumprojekta sabiedrisko apspriešanu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) plānots uzsākt 2025. gada martā.

Vai ir ņemta vērā vēja ātruma samazināšanās šo vēja elektrostaciju ietekmē, kas savukārt ietekmēs Latvijas vidienē izvietotās vēja elektrostacijas un otrs – vai ir ņemtas vērā iespējamās klimata izmaiņas, ietekmējot lauksaimniecisko ražošanu visā Latvijas teritorijā?

Latvijā vēja elektrostaciju būvniecības projektiem tiek veikts IVN, kurā tiek analizēti dažādi faktori, tostarp iespējamā ietekme uz vēja plūsmām un citu vēja elektrostaciju darbību. Iespējamās vēja ātruma izmaiņas tiek analizētas pirms vēja parku būvniecības, tas ir katra vēja attīstītāja biznesa risks. Izmantojot jaunākās paaudzes tehnoloģijas, piemēram, izmantojot reāllaika datus, vēja elektrostacijas var pielāgot turbīnu darbību, lai maksimizētu enerģijas ieguvi.

Emisijas var samazināt tikai divos veidos – vai nu fosilos resursus nomainot ar atjaunīgajiem, vai mazāk tērējot esošos resursus, vairojot energoefektivitāti. Enerģija, kas saražošana no pašu resursiem ir tīrāka, salīdzinot ar to, kas rodas, izmantojot fosilā kurināmā resursu, kas rada SEG, kas ir galvenais ietekmējošais faktors klimata pārmaiņām.

Vējš ir atjaunīgais enerģijas ražošanas avots. Ņemot vērā, ka vēja turbīnu dzīves ciklā to emisijas ir daudz mazākas nekā jeb kuram alternatīvam fosilajam elektroenerģijas ražošanas veidam, vēja enerģija var kalpot rīks kā mazināt emisijas un līdz ar to arī klimata pārmaiņas.

Enerģētikas nozare rada vairāk nekā 3/4 Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai sasniegtu ES klimata mērķus un samazinātu atkarību no trešo valstu enerģijas importa, īpaši svarīgi ir veicināt tīrāku enerģijas avotu izveidi un samazināt enerģijas patēriņu. Plašāk lasīt šeit!

Latvijā ir izstrādāts rīks, kas ļauj apskatīties dažādus klimata pārmaiņu scenārijus, skatīt šeit! Attiecībā uz lauksaimniecības sektoru, kopumā lielāku ietekmi uz lauksaimniecību rada primāro enerģijas avotu sadārdzinājums, ko mēs importējam.

Kāda ietekme sagaidāma uz apkārtējo klimatu un vēja plūsmu izmaiņām, ja turbīnas pastiprināti griež vēju no 250m augstuma? Vēja radītais sausums? Vēju turbīnu radītā turbulence un tās ietekme uz apkārt augošo mežu? Iebetonēto pamatu, kas var sasniegt līdz pat 9m, ietekme uz gruntsūdeņiem un apkārtnē esošajām akām, avotiem, strautiem, ezeriem, upēm. Kādēļ VES būvniecību var plānot mikroliegumu un to buferzonu teritorijās?

Vēja turbīnas ekspluatācijas fāzē neražo CO₂ emisijas, tāpēc uzskatāms par tīru elektroenerģijas ražošanas veidu, kas var palīdzēt pret klimata pārmaiņām, tai skaitā, pret vēja vidējā ātruma izmaiņām.

Mūsdienīgas vēja turbīnas darbības ātrums darba režīmā, atkarībā no vēja ātruma ir 8 -19 apriezieni minūtē, jeb 1 pilns apgrieziens 3-7 sekundēs, tāpēc vēja turbīnu tuvumā nav novērojama pastiprināta turbulence, sausums vai ietekme uz apkārtējo mežu. Somijā ļoti aktīvi noris vēja turbīnu būvniecība tieši meža teritorijās, lasīt plašāk šeit!

Pirms vēja parku būvniecības IVN, kuru laikā novērtē vispārīgos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus, kā arī novērtē apkārtnē esošās ūdensteces un ūdenstilpes, vēja turbīnas nevar izvietot to aizsargjoslās.

Pēc IVN tiek veikta detalizēta ģeoloģiskā izpēte un tās laikā precizēts novietojums – svarīgi piezīmēt, ka vēja turbīnas pamats nerada būtiskas izmaiņas apkārtējās vides hidroloģijā, jo atšķirībā no karjeriem – pamatu un citas infrastruktūras izbūves laikā tiek veidota īslaicīga būvbedre vai grāvji, tādejādi nemainot ūdens plūsmas. Ja nepieciešams, tad teritorijā tiek atjaunota vai izveidota meliorācija, un tas tiek veidots kā saskaņots meliorācijas projekts.

Vairumā gadījumu VES un to infrastruktūru neizvieto mikroliegumos vai to buferzonās, taču katram vēja parkam tiek novērtēta ietekme uz vidi – sākotnējais ietekmes izvērtējums vai pilnais IVN, un tā ietvaros sertificēti eksperti veic teritorijas izvērtējumu. Ja sertificēti eksperti un Dabas aizsardzības pārvalde saskaņo kompensējošos pasākumus būvniecībai, to varētu realizēt, taču tā nav ierasta prakse vēja parku attīstībai.

Pēc kādiem kritērijiem tiks izvērtēts, cik un kuriem vēja parkiem piešķirt nacionālo interešu objekta statusu atbilstoši Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam? Vai visi vēja parki, par kuriem būs iesniegta likumā prasītā informācija un kas atbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem, tiks noteikti par nacionālo interešu objektiem? Vai pastāv vēl kādi kritēriji, pēc kā tiks noteikta projekta atbilstība šim statusam? Kādas ir nacionālās intereses vēja parku attīstības jomā attiecībā uz nepieciešamo jaudu tieši šajā “zaļās enerģijas” sektorā un teritorijām, kas no nacionālo interešu viedokļa būtu vispiemērotākās vēja parku attīstībai?

Atbilstoši sniegtajai atbildei pirmajā jautājumā, Latvijai ir nepieciešami 1,5-2GW, kas gadā vidēji saražotu ap 3,6-4,9 TWh, lai Latvija sasniegtu 100% atjaunīgo elektroenerģiju. Saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, nacionālo interešu objekta statusam var kvalificēties vēja parki ar jaudu virs 50 MW.

Visi tālākie atbilstības kritēriji ir atrunāti likumā un, lai ievērotu caurskatāmu un godīgu konkurenci veicinošu pieeju, nepastāv citi kritēriji, kas nebūtu uzskaitīti likumā. No politikas veidotāju skatupunkta būtiski, lai attīsti tiktu konkurētspējīgi vēja parki, kas nākotnē veicinātu zemāku elektroenerģijas cenu veidošanos Latvijas patērētājiem, un lai veidojot vēja parku maksimāli tiktu sabalansētas vides, ekonomiskās un valsts drošības intereses.

Kas maksās investoram, kurš būs uzbūvējis vēja parku gadījumā, ja saražoto enerģiju nebūs kur likt (cena biržā 0 vai pat ar “-“ zīmi)?

Uzņēmējiem un investoriem, gluži tāpat kā citiem komersantiem, uzsākot komercdarbību, ir jāizvērtē visi ar biznesa darbību saistītie riski, tai skaitā, vai konkrētā vēja parka būvniecība ir finansiāli pamatots lēmums. Skat. plašāk atbildi uz 3. jautājumu par kopējo tirgus integrāciju Nord Pool biržā, kas dod plašas eksporta iespējas.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, īpašumu vērtība turbīnu apkārtnē samazinās par 15% līdz 40%, atkarībā no attāluma. Pāvilostas un Dienvidkurzemes piekrastes gadījumā, tas varētu nozīmēt Pāvilostas un piejūras īpašumu vērtību samazinājumu vairāku simtu miljonu vērtībā. Kāpēc izvērtējot projektu ekonomisko pievienoto vērtību tautsaimniecībā netiek ņemts vērā, ka apkārtējiem īpašumiem vērtība samazinās? Vai mēs varētu sagaidīt ka tiek pieprasīts projektu attīstītajiem kompensēt īpašumu vērtības krišanos?

Precīzu īpašuma vērtības izmaiņas apmēru ir sarežģīti noteikt, ņemot vērā, ka (neatkarīgi no tā, vai tuvumā ir pieejams vēja parks vai nav), ir vairāki mainīgie faktori, kas ietekmē īpašuma tirgus vērtību, piemēram, inflācija, īpašuma atrašanās vieta reģionā, piekļuve līdz īpašumam, komunikāciju pieejamība, uzņēmējdarbības vide, ģeopolitiskā situācija u.c. aspekti. Līdz ar to šeit jāmin vairāku ietekmējošo faktoru kopums,  tamdēļ  praktiski ir neiespējami nošķirt vienu noteicošo faktoru, piemēram, vēja parku tuvumu, kas ietekmē nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

Projekta izvērtējumā bieži tiek uzsvērti kopējie ekonomiskie ieguvumi, piemēram, radītās jaunas darba vietas, finansiāls labums vietējai kopienai, kas ļauj attīstīt, piemēram, ceļa infrastruktūru novadā,  attīstīt citus projektus, enerģētiskā neatkarība u.c. aspekti, kas ir vienlīdz svarīgi, lūkojoties uz tā brīža kopējo īpašuma tirgus vērtību.

Vienlaikus Ministrija pateicas par sniegto informāciju un novērtētu, ja varētu padalīties ar datos balstīties pētījuma rezultātiem, uz kuriem atsaucaties, lai varam ar tiem iepazīties detalizētāk un izmantot turpmākām darba vajadzībām.

Kāda apsvēruma pēc ir paredzēts celt Latvijā augstāko un vienu no lielākajiem vēja parkiem tieši pēdējo 10 gadu laikā popularitāti ieguvušā un attiecīgi strauji tūrismā attīstītā augsta līmeņa atpūtas vietā Latvijas un ārvalstu tūristiem? Jāsaprot kā tieši tūrisma industrijas attīstības objektos ir investēti ļoti lieli privātie līdzekļi, uzbūvētas viesnīcas, atpūtas mājas, restorāni, spa centrs, estrādē, un Pāvilostas iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumiem tūrisms un viesu apkalpošana ir kļuvusi par galveno ienākumu avotu. Pāvilosta ir ieguvusi kvalitatīvas un ekoloģiskās dabas un lauksaimniecības produktu zīmola statusu. Uzbūvējot vēja parku, tiktu sagrauta ilgos gados iegūtā infrastruktūra, tūristu piesaiste un visu investoru pūliņu rezultāts, kā arī ticība ilgtermiņa plānošanai. No šāda vēja parka ieguvums ir tikai dažām privātpersonām un ārzemju jau tā bagātajiem investoriem. Kā vēja parku attīstības projekti ietekmēs tūrisma nozari, kas lielai daļai iedzīvotāju šajā reģionā ir galvenais ienākumu un iztikas avots?

Vēja parku attīstītāji ņem vērā dažādus apsvērumus, izvēloties piemērotāko teritoriju vēja parku attīstībai, piemēram, zemes platību pieejamību (t.sk. iespēju iegūt valdījuma tiesības), vēja ātrumu, virzienu un pastāvīgumu attiecīgajā teritorijā, infrastruktūras pieejamību gan būvniecības procesam (atbilstošas izturības ceļu pieejamība, attālums turbīnu sastāvdaļu transportēšana), gan ekspluatācijai (elektroenerģijas pieslēguma izbūves iespējas un attālums līdz elektroenerģijas pārvades tīklam), vides un dabas aizsardzības ierobežojumus, kā arī pašvaldību teritoriju plānojumus. Atbilstoši pieejamai informācijai par vēja projektu attīstītājiem Latvijā, Sakas pagastā teritorijā ir pieci potenciālie vēja projektu attīstītāji, kuri iecerējuši veikt projekta īstenošanu. Ar katru no tiem un to plānotajam darbības vietām var iepazīties zemāk.

SIA “Mindes Wind” (IVN tiek veikts)

SIA “Peivikas Wind” (IVN tiek veikts)

Izpētes teritorija Sakas pagastā, kas ietver Pāvilostu, ir plašāka nekā plānota būvniecības vieta. Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums nav noteikts. Plašāk iepazīties ar informāciju aicinām šeit!

SIA “K2 Ventum (IVN tiek veikts)

Paredzētās darbības vieta ir  Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, mežu teritorijā. Izvērtējot normatīvo aktu prasības, publiski pieejamo informāciju, veicot teritoriju sākotnējo izpēti, tika noteiktas tās teritorijas, kurās tiek veikta detālā izpēte un plānota VES uzstādīšana.

Izvēlēta samērā kompakta teritorija Sakas pagastā, meža teritorijās, kurās veikta mežizstrāde pēdējo 5 gadu laikā vai kurās plānota mežizstrāde tuvāko gadu laikā. VES parka ārējai robežai tuvākās apdzīvotās vietas ir: Pāvilosta – aptuveni 1,7 km, Saka – aptuveni 2 km, Ziemupe – aptuveni 5,5 km, Akmeņrags – aptuveni 2 km. Plašāk skatīt šeit un šeit!

SIA “Enefit Green” (IVN tiek veikts)

VES paredzēts izvietot mežu un lauksaimniecības zemēs. Paredzētās darbības vietas izvietotas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem. Projekta EN12 teritorijas (tuvākā objekta/VES) attālums līdz identificētajām Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorijām (Natura 2000)  (to robežām) ir šādas:

• ~1,7 km līdz dabas liegumam “Alsungas meži”(LV0532200: kods:B)
• ~1,7 km līdz dabas liegumam “Tebras ozolu meži”(LV0535800; kods:B)
• ~1,8 km līdz dabas liegumam “Sakas grīņi”(LV0535500: kods:B)
• ~0,9 km līdz dabas liegumam “Užavas augštece” (LV0536000; kods:C)
• ~2,8 km līdz dabas rezervātam “Grīņu dabas rezervātam”(LV0100300; kods:B)
• ~3,7 km līdz dabas liegumam “Gudenieki”(LV0520200; kods:B)

Plašāk skatīt šeit!

SIA “Utilitas WIND”

Šobrīd precīzs izbūvējamo vēja elektrostaciju skaits un novietojums nav noteikts, veicot izvietojuma iespēju analīzi, ir aplēsts, ka pētāmajā teritorijā būtu iespējams izvietot līdz 45 jaunākās paaudzes lielas jaudas vēja elektrostacijām.  Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā  “Ozols” publicētajai informācijai Vēja parka izpētes teritorija neatrodas īpaši aizsargājamās teritorijās, bet robežojas ar Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritoriju (Natura 2000)  dabas liegumu “Gudenieki” un atrodas  ⁓100 metru attālumā no  Natura 2000 teritorijas – dabas liegums “Užavas augštece”.Plašāk skatīt šeit!

Kopsavilkums –ņemot vērā, ka visiem projekta ierosinātājiem IVN process turpinās, precīzs VES skaits un jaudas apmērs tiks noteikts pēc IVN procesa noslēgšanas. Vienlaikus, ņemot vērā projektu attīstītāju sniegto informāciju iesniegumā par IVN, secināms, ka vēja projekta attīstītāji plāno veikt vēja parku būvniecību meža zemēs, lauksaimniecības platībās, vai meža zemēs, kurās jau veikta mežistrāde, ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem. Attiecīgi vēja parkus plānots būvēt galvenokārt minētajās teritorijās, kas atrodas nostāk no tūrisma objektiem, kā arī no biznesa un uzņēmējdarbības centriem, tirdzniecības zonām un viesmīlības objektiem pilsētā.

Papildus, lai gan sākotnēji vēja parki var izraisīt sabiedrības diskusijas par ainavas izmaiņām, tie var kļūt arī par vietējās ekonomikas un tūrisma attīstības veicinātājiem, ja vēja parku attīstītāji un vietējā kopiena savstarpēji sadarbojas – atsevišķās valstīs ir izveidoti vēja enerģijas muzeji vai interaktīvi izstāžu centri, kas piesaista tūristus, skolas un zinātnes entuziastus.

Tāpat, piemēram, dažās valstīs vēja turbīnas tiek aprīkotas ar skatu platformām vai tiek būvētas īpašas takas, lai cilvēki varētu tuvāk apskatīt turbīnas. Reizēm tiek attīstīti ekotūrisma maršruti, kas ietver vēja parkus kā daļu no ilgtspējīga tūrisma koncepta. Piemēram, Dānijā un Vācijā ir projekti, kur vēja turbīnas tiek izgaismotas vai mākslinieciski pielāgotas, piesaistot apmeklētājus. Vēja parki var kļūt par vietējā lepnuma simboliem, īpaši, ja tiek saistīti ar reģiona ilgtspējas stratēģiju un vietējās ekonomikas attīstību.