Kurzemes piekraste ir pārāk vērtīga, lai to apmainītu pret īstermiņa ieguvumiem. Tā ir unikāla dabas un cilvēka mijiedarbības liecība, kas jāpasargā nākamajām paaudzēm.
Kurzemes piekraste ir viena no Latvijas dižākajām bagātībām, dabas un kultūras krustceles, kurā harmoniski savijas dabas varenība ar cilvēka dzīvesstāstiem. Tā ir vieta, kur smilšainas pludmales mijas ar stāviem krastiem, putnu balsis ar vēsturisku bāku gaismām un seniem lībiešu ciemiem. Šī piekrastes līnija ir vairāk nekā tikai ģeogrāfisks apgabals – tā ir dzīva dabas un kultūras ainava, kas laika gaitā izveidojusies un tagad kalpo kā atpūtas, iedvesmas un patvēruma avots.
"Ja mēs gribam attīstīt dabas tūrismu, vest cilvēkus iepazīt dabas vērtības, tad, protams, mēs nevedīsim uz pilsētu, bet vedīsim tur, kur ir augstvērtīgas dabas vērtības."
Kristīne Veidemane, Vides eksperte, Baltijas Vides forums
Kurzemes piekrastes dabas daudzveidība ir pārsteidzoša. Šeit var atrast gan gleznaino Jūrkalnes stāvkrastu, kur katrs noslīdējums atgādina par dabas spēku, gan mierpilnos piejūras mežus, kas sniedz patvērumu neskaitāmām dzīvnieku un augu sugām. Vēl dziļāk mežos slēpjas Slīteres nacionālais parks, kas ir kā laika kapsula, glabājot senā Litorīnas jūras krasta liecības.
Tajā pašā laikā Kurzemes piekraste ir bagāta ar dziļām kultūrvēsturiskām saknēm. Šī ir viena no nedaudzajām vietām Eiropā, kur vēl dzīvs senais zvejnieku mantojums. Šeit jūtama lībiešu kultūra, kuras tradīcijas, dziesmas un dzīvesveids ir cieši saistīti ar jūru. Katra bāka, katra zvejnieku sēta un katrs ciems stāsta savu stāstu par laiku, kas pagājis, un cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši.
"Katrā ziņā ornitologi ir ļoti pārliecināti, ka slikta ideja bija vēja parkus sākt būvēt mežos"
Jānis Priednieks, LU asociētais profesors, ornitologs
Šīs dabas un kultūras bagātības aizsardzība kļūst īpaši svarīga, saskaroties ar jauniem attīstības projektiem. Vējš piekrastē ir neatņemama sastāvdaļa, taču tas ir arī galvenais arguments par labu vēja elektrostaciju (vēja turbīnu) būvniecībai. Tomēr šāda apbūve rada nopietnus draudus.
- Vizuālais un ainavisks piesārņojums: Vēja elektrostacijas ar savu lielo izmēru un rotējošajām spārniem radikāli mainītu piekrastes ainavu, ko gadu tūkstošiem veidojusi tikai daba. Tās būtu dominējošs elements un iznīcinātu ainavas harmoniju, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tūristi un vietējie iedzīvotāji vēlas atpūsties pie jūras.
- Draudēts dabas un putnu migrācijai: Kurzemes piekraste ir galvenais putnu migrācijas ceļš starp ziemeļiem un dienvidiem. Putni, lidojot šajos maršrutos, var tikt savainoti vai iet bojā sadursmēs ar turbīnu lāpstiņām. Tāpat arī turbīnu radītais troksnis var traucēt dzīvniekiem un putniem.
- Ietekme uz tūrismu un kultūrvidi: Piekrastes ainavas skaistums ir būtisks tūrisma dzinējspēks. Vēja elektrostaciju būvniecība varētu samazināt tūristu piesaisti un sabojāt reģiona tēlu. Turklāt tā varētu izjaukt senās kultūrvēsturiskās vērtības, mainot dabas un cilvēka attiecību, kas šajā reģionā ir veidojusies gadsimtiem ilgi.
- Ietekme uz vietējo iedzīvotāju labbūtību: Par mājām Kurzemes piekrasti izvēlējušies cilvēki ar tālu paaudžu mantojumu, izjūtot nesaraujamu saikni ar šo vietu un mājām un sajūtot to kā savas identitātes daļu, tā arī jauni reģiona iedzīvotāji, kuri šo vietu izvēlējušies neskartās dabas ielokā, vienlaicīgi ar pieejamām priekšrocībām neliela tūrisma biznesa attīstībai vai hobija (sērfošana) baudīšanai. Izveidojot piekrastē industriālus parkus, tiktu neatgriezeniski ievainotas vietējo iedzīvotāju vērtības un gadiem veidotā un lolotā vide.
Ir būtiski atrast līdzsvaru starp enerģētikas attīstību un dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.
"Tiek konstatēts, ka vēja parka teritorijā ir putnu un sikspārņu līķi, kā arī tas, ka darbības laikā netiek ievēroti atļaujā noteiktie ierobežojumi, BET, mums joprojām Latvijā nepastāv regulējums, kā piespiest darbības veicēju pārskatīt ekspluatācijas nosacījumus"
Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes vadītāja
Iepazīsti visas vērtības Kurzemes piekrastē