Avots: Armands Krauze, ZM
1.Kā lielu meža platību izciršana, lai ierīkotu VES, iet kopā ar ES Meža stratēģiju 2030, kas ir viena no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvām?
Eiropas Savienības Meža stratēģija 2030. gadam, kas ir viena no Eiropas zaļā kursa centrālajām iniciatīvām, uzsver ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un meža ekosistēmu kvalitāti. Arī zaļā enerģija ir viena no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvām, tādēļ jautājums par meža platību samazināšanos vēja elektrostaciju būvniecības dēļ ir komplekss. Latvijā mežs ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem, un tā ilgtspējīga apsaimniekošana ir nacionāla prioritāte. Vienlaikus, arī atjaunojamo energoresursu izmantošana ir ļoti būtiska virzībā uz klimatneitralitāti un mūsu valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanu. Līdz šim meža zemēs vēja parki Latvijā nav ierīkoti, bet šobrīd Latvijā norit vairāki ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procesi, kur vēja parku attīstība tiek plānota meža zemēs. IVN procesa ietvaros tiek pētīta ietekme uz vidi un sabiedrību dažādos aspektos. IVN procesa ietvaros par katru plānoto vēja parku IVN ziņojumā tiek norādīts plānotais atmežojamās zemes apjoms.
Kopumā Eiropas Savienības, tai skaitā arī Eiropas Savienības Meža stratēģijas 2030. gadam, uzstādījums meža platības ziņā ir – to nepieciešams saglabāt un pēc iespējas palielināt. Lai šo principu ievērotu, Latvijas normatīvajā regulējumā ir iestrādāti nosacījumi, kas jāņem vērā, ja tiek plānota atmežošana. Ja vēja parku projekti tiek attīstīti meža zemē un tiek plānota meža atmežošana, ir jāievēro Meža likuma 41. pantā un no likuma izrietošajos Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” ietvertās prasības attiecībā uz atmežošanu. Savukārt, kā izriet no Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 3. panta 1. punkta un 9. panta pirmās daļas, ja vēja elektrostaciju kopējā jauda ir vismaz 50 megavati un tās tiek būvētas uz meža zemēm, atmežošanas izraisītās negatīvās sekas kompensē ar apmežošanu.
2. Vai ir ņemta vērā vēja ātruma samazināšanās šo vēja elektrostaciju ietekmē, kas savukārt ietekmēs Latvijas vidienē izvietotās vēja elektrostacijas un otrs – vai ir ņemtas vērā iespējamās klimata izmaiņas, ietekmējot lauksaimniecisko ražošanu visā Latvijas teritorijā?
Vēja elektrostaciju būvniecības un darbības ietekme tiek vērtēta IVN procesa ietvaros, ko regulē likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums. IVN procesā tiek vērtēta vēja elektrostaciju ietekme uz gaisu, klimatu, augsni, zemes dzīlēm, ūdeni un ainavu, kā arī tiek izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai.
3. Kāda ir ietekme uz apkārtējo klimatu un vēja plūsmu izmaiņām, ja turbīnas pastiprināti griež vēju no 250m augstuma? Vai tiek izskatīts vēja radītais sausums, vēju turbīnu radītā turbulence un tās ietekme uz apkārt augošo mežu, iebetonēto pamatu, kas var sasniegt līdz pat 9m, ietekme uz gruntsūdeņiem un apkārtnē esošajām, akām, avotiem, strautiem, ezeriem, upēm. Kādēļ VES būvniecību var plānot mikroliegumu un to buferzonu teritorijās?
Vienlaikus norādām, ka Zemkopības ministrijas valdījumā esošajā valsts meža zemē, kas nodota vēju parku izpētei, nav ietvertas mikroliegumu un to buferzonu teritorijas, kā arī jaunasizsoles par vēja parku ierīkošanas izpēti un ierīkošanu valsts meža zemē šobrīd vairs netiek plānotas.