Avots: Viktors Valainis, EM
Kas maksās investoram, kurš būs uzbūvējis vēja parku gadījumā, ja saražoto enerģiju nebūs kur likt (cena biržā 0 vai pat ar “-“ zīmi)?
Pašlaik ELWIND projekta ietvaros nav pieņemti lēmumi par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražotājiem. Tas nozīmē, ka vēl nav noteikts, vai un kā valsts vai citi tirgus dalībnieki segs izmaksas par iespējamām enerģijas pārpalikuma situācijām. Elektroenerģijas ražotāji darbojas tirgus apstākļos, kur cenas nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība biržā. Situācijās, kad cenas sasniedz nulli vai kļūst negatīvas, tas nozīmē, ka enerģijas piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu. Šādos apstākļos investoriem pašiem jāuzņemas risks un jāplāno savi biznesa modeļi tā, lai samazinātu zaudējumus.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, īpašumu vērtība turbīnu apkārtnē samazinās par 15% līdz 40%, atkarībā no attāluma. Pāvilostas un Dienvidkurzemes piekrastes gadījumā, tas varētu nozīmēt Pāvilostas un piejūras īpašumu vērtību samazinājumu vairāku simtu miljonu vērtībā. Kāpēc, izvērtējot projektu ekonomisko pievienoto vērtību tautsaimniecībā, netiek ņemts vērā, ka apkārtējiem īpašumiem vērtība samazinās? Vai mēs varētu sagaidīt, ka tiek pieprasīts projektu attīstītajiem kompensēt īpašumu vērtības krišanos?
-ELWIND projektā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procesa laikā tiks veikts sociālekonomiskais pētījums, kurā tiks analizēta atkrastes vēja parka potenciālā ietekme, tostarp uz nekustamā īpašuma cenām un tūrismu. Šobrīd plānots, ka IVN noslēgsies 2028. gadā, un iedzīvotājiem tiks prezentēti pētījuma rezultāti. Starptautiskā pieredze liecina, ka vēja parku tuvumā esošo īpašumu vērtība var samazināties dažādā mērā atkarībā no attāluma, parka mēroga un vietējā tirgus specifikas. ELWIND projekta ietvaros šis aspekts tiks izvērtēts, un līdz 2028. gadam būs pieejami pētījumu dati, kas ļaus objektīvi novērtēt iespējamo ietekmi. Vēja parku projektu ekonomiskās ietekmes analīzē tiek ņemti vērā dažādi faktori, piemēram, ieguldījumi infrastruktūrā, vietējās ekonomikas ieguvumi, radītās darbavietas un enerģijas neatkarība. Īpašumu vērtības izmaiņas ir viens no aspektiem, kas tiks iekļauts sociālekonomiskajā pētījumā, lai nodrošinātu objektīvu situācijas izvērtējumu. Vērtīgi pieminēt, ka pētījumi rāda, ka vēja parku tuvumā esošais nekustamo īpašumu vērtības samazinājums ir minimāls vai pat neesošs[1],[2]. Turklāt vēja enerģijas attīstība veicina infrastruktūras uzlabošanu, kas ilgtermiņā var pat palielināt īpašumu vērtību. Vēja parki sniedz nozīmīgus ekonomiskos ieguvumus reģioniem- tie rada darbavietas gan uzstādīšanas, gan uzturēšanas procesā, kā arī nodrošina papildu ieņēmumus pašvaldībām. Šie līdzekļi var tikt izmantoti vietējās kopienas attīstībai, piemēram, ceļu uzlabošanai, izglītības projektiem vai sociālajām programmām. Tāpat vēja parku būvniecība sniedz tiešus ieguvumus tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdz 2 kilometru attālumā no vēja parka[3]. Maksas apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai”, kas paredz ikgadēju maksājuma 2500 euro apmērā par katru, tajā skaitā arī nepilnu vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu.
Kāda apsvēruma pēc ir paredzēts celt Latvijā augstāko un vienu no lielākajiem vēja parkiem tieši pēdējo 10 gadu laikā popularitāti ieguvušā un attiecīgi strauji tūrismā attīstītā augsta līmeņa atpūtas vietā Latvijas un ārvalstu tūristiem? Jāsaprot, ka tieši tūrisma industrijas attīstības objektos ir investēti ļoti lieli privātie līdzekļi, uzbūvētas viesnīcas, atpūtas mājas, restorāni, SPA centrs, estrāde, un Pāvilostas iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumiem tūrisms un viesu apkalpošana ir kļuvusi par galveno ienākumu avotu. Pāvilosta ir ieguvusi kvalitatīvas un ekoloģiskās dabas un lauksaimniecības produktu zīmola statusu. Uzbūvējot vēja parku, tiktu sagrauta ilgos gados iegūtā infrastruktūra, tūristu piesaiste un visu investoru pūliņu rezultāts, kā arī ticība ilgtermiņa plānošanai. No šāda vēja parka ieguvums ir tikai dažām privātpersonām un ārzemju jau tā bagātajiem investoriem.
Lai atbildētu uz šo jautājumu, svarīgi nodalīt ELWIND un K Ventum projektus, jo jautājums, visticamāk, attiecas tieši uz K Ventum vēja parka attīstību. ELWIND ir valsts mēroga atkrastes vēja enerģijas projekts, kas vēl atrodas izpētes fāzē un kurā IVN process noslēgsies tikai 2028. gadā. Turpretim K Ventum ir privāts vēja parka attīstības projekts, kas paredzēts Dienvidkurzemes novadā, un attiecas uz Pāvilostas reģionu. K Ventum projekts, kā jebkurš liela mēroga attīstības projekts, ir pakļauts IVN un sabiedriskajām apspriedēm, kurās iedzīvotāji var izteikt savus iebildumus un priekšlikumus
Kā vēja parku attīstības projekti ietekmēs tūrisma nozari, kas lielai daļai iedzīvotāju šajā reģionā ir galvenais ienākumu un iztikas avots?
Vēja parku attīstības projekti un to ietekme uz tūrisma nozari ir būtisks jautājums reģionos, kur tūrisms ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem. ELWIND projekta gadījumā šis aspekts tiks rūpīgi izvērtēts IVN procesā, kura ietvaros tiks veikts arī sociālekonomiskais pētījums. Šajā pētījumā tiks analizēta atkrastes vēja parka iespējamā ietekme uz vietējo ekonomiku, tostarp tūrisma nozari. Šobrīd plānots, ka IVN noslēgsies 2028. gadā, un iedzīvotājiem tiks prezentēti pētījuma rezultāti, sniedzot objektīvu informāciju par vēja parka ietekmi un iespējamiem risinājumiem.
ELWIND projekta kontekstā svarīgi uzsvērt, ka tuvākais parka punkts atradīsies aptuveni 31 km no Jūrkalnes un 22 km no Pāvilostas. Šāds attālums nozīmē, ka vēja parka vizuālā ietekme būs minimāla, un tas, visticamāk, būtiski neietekmēs piekrastes ainavu un tūrisma pieredzi. Starptautiskā prakse rāda, ka citviet pasaulē atkrastes vēja parki tiek pat izmantoti kā tūrisma objekti, piesaistot apmeklētājus. Piemēram, Dānijā Middelgrunden vēja parks, kas atrodas netālu no Kopenhāgenas, kļuvis par vienu no pilsētas apskates vietām, savukārt Francijā Saint-Brieuc vēja parks ir daļa no valsts ilgtspējīga tūrisma stratēģijas.
Protams, ietekme uz tūrisma nozari var būt atkarīga no dažādiem faktoriem – gan no vēja parka dizaina un attāluma, gan no vietējās sabiedrības un uzņēmēju attieksmes pret šo projektu. Tieši tāpēc ELWIND projekta ietvaros tiek veikts plašs izvērtējums, lai saprastu potenciālos ieguvumus un riskus, kā arī piedāvātu risinājumus, kas veicinātu gan vēja enerģijas attīstību, gan tūrisma nozares ilgtspējību reģionā.