VAI TAS, KO SAKAS PAGASTA UN PĀVILOSTAS IEDZĪVOTĀJIEM STĀSTA

VĒJA PARKA SIA K2 VENTUM PĀRSTĀVJIIR  PATIESĪBA, PUSPATIESĪBA VAI MELI?

Attēls: Personīgais arhīvs – “Kā tad būs Sakā un Pāvilostā“? No labās: k2Ventum valdes priekšsēdētājs Agris Kalniņš, vidū DKN priekšsēdētājs Andris Jankovsksi, pa kreisi Rihards Strenga

1.Kas ir SIA K2 VENTUM?

09.09.2021. Komercreģistrā ierakstīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar pamatkapitālu EUR 2800.00.  31.07.2023. Lursoft datu bāzē atrodama informācija, ka SIA K2 Ventum sastāda divi dalībnieki – SIA “EKO KURSA”, adrese: Sakas pagasts, “Vidmindes”, kuras vērtība ir EUR 1 un ieguldījums EUR 1428.00 un SIA “Ventum Capital”, adrese Brīvības gatve 310- 80, Rīga, kuras vērtība arī ir EUR 1 un ieguldījums EUR 1372.00.

SIA “EKO KURSA” dibināts kopš 2012. gada un gaidījis brīdi, kad shēmotājiem izdosies realizēt  vēja parku afēras. Uzņēmums stāvējis dīkā, bez darbiniekiem, bez reālas saimnieciskās darbības – to pierāda nodokļu nemaksāšana, bet 2023. gadā reģistrēts kā PVN maksātājs un piesaistīti jauni dalībnieki, investori (partneri no naftas biznesa): Golden Hill Energy SA (Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko).  Nav saprotams, kādēļ Uzņēmumu reģistrā reģistrēti patiesie labuma guvēji tikai Mantas Visminas un Armands Sadauskis, jo 32,5% no daļu turētājiem ir arī Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko piederošais Šveices uzņēmums – Golden Hill Energy (nodarbojas ar naftas biznesu). SIA “EKO KURSA” ir kontroles tiesība par SIA K2 Ventum un jebkurā brīdī var nomainīt valdi, ja nepatīk kā darbojas rokaspuisis Agris Kalniņš un Mārtiņš Šveide.

Vēl viena dīvainība, ka ATM ENERGY SAGL ir 100% daļu īpašnieceSIA Egļu mežniecība, savukārt SIA Egļu mežniecība ir aptuveni 49% daļu īpašniece ATM ENERGY SAGL. Uzņēmumi reģistrēti dažādās valstīs, lai slēptu patiesos labumu guvējus.

Lai uzbūvētu K2 VENTUM vēju parku ar 49 turbīnām Sakas pagastā pēc provizoriskiem aprēķiniem ir nepieciešami 322 miljoni EUR. Paredzētais turbīnu augstums – 250 m. Līdz šim tāda augstuma turbīnas uzstādītas tikai jūrās. Tāpēc nav  pētījumu par šo turbīnu iedarbību sauszemē  gan uz dabas procesiem, gan cilvēku labbūtību, un līdz ar to neviens nevar pateikt kāda nākotnē būs ietekme no šādu vēja parku darbības.

Savā informatīvajā lapā K2 Ventum komanda apgalvo, ka viņiem ir starptautiska pieredze vēja parku plānošanā un ieviešanā, taču viņu mājas lapā www.k2ventum.lv šāda informācija, kurā būtu minēti plānotie un ieviestie parki, nav!

2.Vēja parka plāns Sakas pagastā

            K2 Ventum iecerējis būvēt vēja parku vietā:

1. kur to neparedz spēkā esošais Teritorijas plānojums;

2. kur to neparedz Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2035.gadam;

3. kur to neparedz Baltijas jūras ierobežotās saimnieciskās darbības 5km aizsargjosla

4. kas atrodas starp divām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – Ziemupe dabas liegumu un Grīņu dabas rezervātu;

5. kuru Liepājas valstspilsētas  un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2035.gadam ir atzīta par ainaviski īpaši vērtīgu piekrastes teritoriju

6. kur to NEVĒLAS vairums vietējo iedzīvotāju! Pret vēja parkiem Kurzemes piekrastē manabalss platformā parakstījušies jaugandrīz 9000 cilvēku (15/10/2025)

3. Eiropas un pasaules pieredze attīstot vēja parkus ir gan pozitīva, gan negatīva

            K2 Ventum pie ieguvumiem min tikai vispārīgas frāzes – ilgtspējīga enerģija, sociālā un ekonomiskā attīstība, inovācijas. Droši vien tas tā arī ir, lai gan jau uzbūvētajos parkos pasaulē novēroti un piedzīvoti:

• • Turbīnu aizdegšanās gadījumi;

• • Nekustamā īpašuma tirgus vērtības pazemināšanās, kas saistīta ar vēja turbīnu radīto troksni, mirgošanu un citām negatīvām ietekmēm;

• • Palielinās pastāvīgas trauksmes un diskomforta radītas saslimšanas, ko izraisa turbīnu darbība;

• • Iet bojā putni, sikspārņi;

• • Līdz  šim nav pieejami aprēķini, kas apstiprinātu, ka pēc šāda parka izbūves elektroenerģijas cena patērētājiem samazināsies. Tieši pretēji, būs nepieciešami papildus ieguldījumi AS Sadales tīkla infrastruktūrā, kas palielinās kopējās izmaksas;

• • Šobrīd Latvijā nav izstrādāti normatīvie akti un kārtība, kādā šie vēja parki to darbības laikā tiek uzraudzīti un pēc to ekspluatācijas beigām demontēti. Uz jautājumu, kur, kurš  un kā pēc to darbības beigām utilizēs (nodos pārstrādei) nolietotās vēju turbīnu detaļas, vēja parku attīstītāji nespēj atbildēt.

4. Kā vēja parks varētu palīdzēt vietējai kopienai?

Tiek solīti papildu ienākumi tiem, kuru mājokļi atrodas 2 km attālumā no vēju parka. Tas varētu būt no EUR 740 – 2000.00 gadā.

           Vai tas atsvērs vēja turbīnu pastāvīgu trokšņu, mirgošanas un diskomforta radītos veselības traucējumus, zaudētos mežus, ainavas, dabas vērtības un būvniecības laikā izdangātos ceļus?

            Ir solījums, kaDienvidkurzemes novada pašvaldība ik gadus saņemšot no EUR 750.000 – 850.000, ko varēs izmantot vietējās sabiedrības dzīves līmeņa celšanai. Visā novadā. Nav garantija, ka kaut daļa no šiem maksājumiem nonāks Sakas pagastā vai Pāvilostā.

            Līdz šim Dienvidkurzemes novads iztirgojis vairākus pašvaldībai piederošus īpašumus Sakā. Vai tu zini, par kādu summu un cik no iegūtā finansējuma ieguldīts Sakas pagasta teritorijā?

            Tikpat nepārliecinošs ir apgalvojums par jaunajām darba vietām. No vietējās kopienas plāno piesaistīt vismaz 4 darbiniekus. TIKAI 4!