Avots: Aivars Priedols, DKN

Kādas iespējas ir pašvaldībai teritorijas attīstības dokumentos iezīmēt teritorijas, kas būtu piemērotas vēja parkiem pirms attīstītāji iegulda resursus izpētei. Vai DKN dome ir noteikusi, kāds būs pašvaldības ieguldījums katrā no enerģijas galapatēriņa sektoriem valsts noteiktajos enerģētikas mērķos?

Šobrīd Dienvidkurzemes novadā ir spēkā Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2035.gadam (turpmāk – IAS), Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada kopīgās attīstības programma 2022. – 2027.gadam un 8 teritorijas plānojumi (Grobiņas novada teritorijas plānojums 2014.-2025.gadam; Priekules novada Teritorijas plānojuma 2015.-2026.gadam grozījumi; Durbes novada teritorijas plānojums 2013.-2025.gadam; Aizputes novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam; Vaiņodes novada teritorijas plānojums 2013.- 2024. gadam; Rucavas novada teritorijas plānojums 2013.-2025.gadam; Nīcas novada teritorijas plānojums 2013.-2025.gadam; Pāvilostas novada teritorijas plānojums 2012.-2024.gadam), kuri ir publiski pieejami ģeotelpiskās informācijas portālā: www.geolatvija.lv. Dienvidkurzemes novada pašvaldības dome 2023.gada 25.maija sēdē pieņēma lēmumu Nr.529 “Par Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” ar kuru tika uzsākta kopējā Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Plānojums) izstrāde un apstiprināts Darba uzdevums. Darba uzdevumā Pašvaldība, kā svarīgāko, saistībā ar alternatīvo energoresursu izvietošanu, izvirzījusi vairākas prasības: veikt novadā iekļauto pašvaldību teritorijas plānojumu un tajos ietverto risinājumu izvērtējumu […], integrējot līdzšinējo novadu atsevišķo teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, novēršot konstatētās pretrunas dažādās noteikumu daļās, tai pat laikā saglabājot atsevišķu vietu individualitāti; izvērtēt ainaviski vērtīgās teritorijas ar mērķi aizsargāt un saglabāt raksturīgo ainavu un tos ainavas elementus; noteikt teritorijas, kurās vēja, saules un citu alternatīvās enerģijas ražošanas objektu būvniecība ir aizliegta; izstrādāt nosacījumus vēja, saules un citu alternatīvās enerģijas ražošanas objektu izvietošanai (nepasliktinot ainaviski vērtīgās teritorijas, kā arī nosakot attālumus līdz dzīvojamai un publiskajai apbūvei). Plānojums šobrīd ir izstrādes stadijā.

Vai ir kāda dokumentāli pamatota informācija par to, cik tālu uz doto brīdi valsts iestādēs ir aizvirzīts SIA “K2 Ventum” plānotais projekts Pāvilostas tuvumā?

Dienvidkurzemes novada pašvaldībā tika saņemts  “K2 Ventum” 2024.gada 9.jūlija iesniegums ar lūgumu uzsākt lokālplānojuma izstrādi vēja parkam. Iesniegums tika izskatīts Teritorijas attīstības komitejā viedokļa noskaidrošanai. Ņemot vērā komitejas locekļu viedokli, kā arī Pāvilostas iedzīvotāju viedokli Būvvalde sagatavojusi un 2024.gada 27.augustā nosūtījusi iesnieguma autoriem vēstuli paužot viedokli, ka iesniegums netiks virzīts lokālplānojuma izstrādei. Cita dokumentāli pamatota informācija pašvaldības rīcībā nav.

Lūdzu iedodiet īsi, konkrēti,  3  patiešām lielākos ieguvumus, ko saņems vietējie Pāvilostas iedzīvotāji, kā arī 3 ieguvumus, ko saņems vietējie Pāvilostas tūrisma uzņēmēji no SIA K2 Ventum vēju parka projekta? Kāds labums būs cilvēkiem, Pāvilostai, vietējiem uzņēmējiem un Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem šajā teritorijā?

Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta noteikumi Nr. 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai” (turpmāk – Noteikumi) paredz maksājumu kopienai 2500 euro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa par katru vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu. Maksājumu kopienai saņem administrējošā pašvaldība un mājsaimniecība, kuras nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas vai punkta krastā, kuru nosaka taisnā leņķī pret krastu no iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā līdz 25 kilometru attālumā no krasta esošas vēja elektrostacijas robežas. Noteikumi nosaka, ka pašvaldība no maksājuma kopienai gūtos ienākumus var izmantot šādiem mērķiem pašvaldības teritorijā:

• energoefektivitātes veicināšanai – energoefektīvs apgaismojums, pašvaldības dzīvojamā fonda renovācija, dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšana un līdzvērtīgi pasākumi;

• vides aizsardzības pasākumiem – ielu, laukumu, parku un citu teritoriju tīrīšana, labiekārtošana, uzturēšana, gaisa kvalitātes un ūdens resursu aizsardzība, atkritumu un bīstamo atkritumu, bateriju un akumulatoru, iepakojuma apsaimniekošana, ģenētiski modificētu organismu izplatīšanas vidē un piesārņojošas darbības kontrolēšana, būvniecības ietekmes uz vidi novērtēšana un līdzvērtīgi pasākumi;

• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem;

• pašvaldības ceļu infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai;

• kultūrvēsturisko objektu un vēsturiskā mantojuma, kā arī dabas vērtību un teritoriju apsaimniekošanas, saglabāšanas un uzlabošanas pasākumiem;

• maksājuma kopienai administrēšanas izmaksām.

Pašvaldībā nav ticis skatīts jautājums par iespējamā iegūstamā finansējuma sadali kādam mērķim.

Kas, cik ātrā laikā un ar kādu aprīkojumu Dienvidkurzemes novadā var nodzēst turbīnās esošās 6 tonnas ķīmiskos šķidrumus 200 m augstumā avārijas vai ugunsgrēka gadījumā?

Pašvaldības ugunsdzēsības dienests sniedz informāciju, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) kopā ar pašvaldības ugunsdzēsējiem ir gatavs reaģēt uz izsaukumiem,  dzēst turbīnu, kā arī  uzraudzīt un kontrolēt apkārtnes teritoriju, izveidojot drošības zonu, lai ugunsgrēks neizplatītos plašāk, kā arī novērstu riskus, ja tornis konstrukcijas degšanas procesā brūk. Atkarībā no ugunsgrēka pakāpes, uz notikumu izbraukt gatavībā ir tuvākās un tālākās VUGD daļu un posteņu amatpersonas ar ugunsdzēsības autocisternām, pašvaldības ugunsdzēsēji, kā arī, ja tas skars meža teritoriju, piedalīties gatavi arī Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji ar savu aprīkojumu. Pašlaik VUGD rīcībā ir aprīkojums, lai dzēstu līdz 42 metru augstumam (ugunsdzēsēju autokāpņu garums), neiekļaujot ūdens vai putu strūklas garumu. Vidē nonākot ķīmiskiem šķidrumiem, VUGD ir gatavi tos ar absorbentu un citu tehnisku līdzekļu palīdzību lokalizēt un nodot specializētās pārstrādes uzņēmumiem.

Kādēļ Pašvaldība akceptējusi K2V ieceri, apsolot, ka komersants varēs būvēt VES Akmeņragā, ja vien ietekme uz vidi to ļaus. Pašvaldība, pēc ierosinātāja – K2V  rakstveida iesnieguma saņemšanas, nosūtījusi  K2V pašvaldības  viedokli, ka K2V  paredzētās darbības ATBALSTA un tādēļ K2V var uzsākt vides izpēti. Vienlaicīgi spēkā esošais teritorijas plānojums neparedz šīs teritorijas izmantošanu vēja parku attīstīšanai.

Iesniegumu par paredzēto darbību ierosinātājs iesniedz Enerģētikas un vides aģentūrā (agrāk – Valsts vides pārraudzības birojs) atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 13.janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”. Enerģētikas un vides aģentūra rakstiski informē Pašvaldību par nepieciešamību veikt paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī, vai tiek pieprasīts organizēt sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Pašvaldība informē, ka “K2 Ventum” iecere nav tikusi akceptēta.