Avots: Veselības ministrija

Kādos datos ir balstīts normatīvajos aktos iekļautais nosacījums, ka vēja elektrostaciju pieļaujamais attālums no dzīvojamās apbūves ir 800m?  Vai šobrīd Latvijā plānoto vēja elektrostaciju augstums (virs 250m) un jauda (aptuveni 7500 kW) joprojām atbilst sākotnējam pieņēmumam, ka 800m ir pietiekams attālums, no esošas dzīvojamās apbūves un nerada negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību?

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 240) atkarībā no VES jaudas nosaka attiecīgi vismaz 500 m vai vismaz 800 m distanci no vēja elektrostacijām (turpmāk – VES) līdz dzīvojamām ēkām. Tas ir minimālais iespējamais attālums, kāds varētu būt noteikts starp VES un dzīvojamām ēkām. Vienlaicīgi Noteikumi Nr. 240 arī paredz iespēju Valsts vides dienestam tehniskajos noteikumos palielināt šo attālumu, ja tas ir nepieciešams. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 240 161. punktu un 163.3. apakšpunktu, VES izvietojums, tajā skaitā pieļaujamais attālums VES izvietošanai, nosakāms ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) ietvaros. Tādējādi konkrēti risinājumi, ietverot pieļaujamos attālumus no turbīnām līdz dzīvojamām ēkām, tiek noteikti katrā konkrētajā IVN procesā. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka  normatīvie akti paredz iespēju noteikt lielāku attālumu par 800 m starp dzīvojamām mājām un VES ar turbīnu jaudu > 2 MW. Piemēram, Eiropā VES attālumi līdz dzīvojamām zonām svārstās no 500 m (vairākās valstīs) līdz pat 2000 m (piemēram, Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā). Papildus arī normatīvie akti paredz to, ka VES ar lielāku turbīnu augstumu (250+ m) un jaudu (7500 kW), nepieciešamības gadījumā nosaka plašāku ietekmes izvērtēšanu. Katras konkrētas VES gadījumā IVN procesā tiek noteiktas iespējamās ietekmes un ar tām saistītie riski, un institūcijas sniedz ieteikumus, kā tos novērst vai samazināt, lai neapdraudētu iedzīvotāju veselību un labklājību.

Kāda ir vēja parka ietekme uz cilvēka veselību un labbūtību?

Pasaules Veselības organizācijas 2018. gada Vides trokšņa vadlīnijās Eiropas reģionam[1] (turpmāk – PVO trokšņa vadlīnijas) tika izvērtēti pētījumi par VES trokšņa ietekmi uz cilvēka veselību. PVO trokšņa vadlīnijas uzsver, ka vienīgā objektīvi pierādītā VES trokšņa ietekme uz cilvēku ir psiholoģiski traucējumi, piemēram, aizkaitinājums. Citi iespējamie riski veselībai, kas var izsaukt, piemēram miega traucējumus, hipertensiju, u.c. sirds un asinsvadu slimības nav pierādīti atbilstošas ticamības pētījumos. Vadoties no minētiem apsvērumiem, PVO trokšņa vadlīnijās iekļautas rekomendējošas vērtības VES radītajam troksnim, kas nepārsniedz 45 dB.

Vai ir veikti pētījumi par vēja elektrostaciju ietekmi uz cilvēku veselību? Ja ir, tad cik sen ir sākti pētījumi, un kāda ir rezultātu dinamika?

Pētījumus par vēja turbīnu ietekmi uz cilvēku veselību Eiropā sāka veikt 2000. gadu sākumā, īpaši Dānijā, Nīderlandē un Vācijā, saistībā ar VES attīstības straujo paplašināšanos, pēc 2005. gada līdz 2015. gadam arī Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Francija pastiprināja pētījumu veikšanu un jau no 2017. gada arī Polijā un Somijā veikti vairāki pētījumi. Tāpat regulāri notiek starptautiskas konferences par vēja turbīnu ietekmi, valstīm daloties ar pieredzi un veiktajiem pētījumiem. Pieejamo pētījumu analīze liecina, ka agrāk veiktajos pētījumos uzmanība vairāk tika pievērsta dzirdamā trokšņa līmenim un tā tiešai ietekmei uz veselību, bet jomai progresējot, lielāku vērību sāka pievērst zemfrekvences troksnim un infraskaņai, kā arī psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē to, kā indivīdi uztver vēja turbīnas. Pēdējos gados veiktos pētījumos arvien vairāk tiek pētīta vēja turbīnu subjektīvā uztvere, piemēram, personīgā attieksme un vizuālā ietekme. Līdz šim pētījumos par VES ietekmi nav iegūti pārliecinoši pierādījumi par kaitīgu ietekmi uz veselību, un dažādās valstīs attālumi no VES līdz dzīvojamām mājām tiek noteikti vadoties no piesardzības principa.

Vai ir kādi pētījumi par infraskaņas ietekmi uz cilvēka labsajūtu un veselību? Cik lielā rādiusā ap vēja ģeneratoru (300 m augstu) ir šīs infraskaņas ietekme? Par veselību – pētījumi par mirgošanu, troksni no VES – kādi secinājumi, ko Latvijai mācīties?

Kā iepriekš atbildē uz 2. jautājumu minēts, PVO darba grupa, kas novērtēja pieejamos pētījumus šajā jomā, atrada zemas ticamības pierādījumus par psiholoģiskā kairinājuma ietekmi, bet datu trūkuma dēļ nebija iespējams veikt pilnvērtīgu analīzi par ietekmi uz kognitīvo traucējumu rādītājiem, dzirdes traucējumiem u.c. ar dzīves kvalitāti saistītām sekām. Tādējādi vēl nav pietiekami ticamu pierādījumu, kas liecinātu par  VES zemfrekvences trokšņa radīto ietekmi uz veselību. Par VES radīto infraskaņu pasaulē ir veikti dažādi pētījumi un tie nepierāda, ka turbīnu radītā infraskaņa bojātu iekšējos orgānus, radītu galvassāpes vai citādi negatīvi ietekmētu cilvēku veselību. Pieejamie pētījumi tikai liecina, ka cilvēku sūdzībām, iespējams, ir psiholoģiski iemesli, tajā skaitā neapmierinātība ar vēja turbīnu atrašanos tuvumā. Viens no šādiem pētījumiem, kas liecina, ka sūdzības par veselības traucējumiem varētu būt subjektīvas, tika publicēts 2014. gadā zinātniskajā žurnālā “Health Psychology”[2], (American Psychological Association), kurā tika pētīts, vai informācija par infraskaņas ietekmi uz veselību var radīt simptomu gaidas un tādējādi izraisīt simptomus, pat ja infraskaņa tiek imitēta. Rezultāti parādīja, ka dalībnieki, kuri gaidīja iespējamo infraskaņas ietekmi, ziņoja par ievērojamu simptomu skaita un intensitātes pieaugumu gan infraskaņas reālas iedarbības, gan arī imitētas infraskaņas iedarbības laikā. Savukārt, otrajā grupā, kurā gaidas bija zemākas, cilvēki neziņoja par kādām objektīvām veselības izmaiņām. Pētījumā tika secināts, ka veseliem brīvprātīgajiem, saņemot informāciju par paredzamo infraskaņas fizioloģisko ietekmi, parādījās simptomi, kas sakrita ar simptomiem, kas tika pieminēti sniegtajā informācijā, gan infraskaņas reālas iedarbības, gan imitētas infraskaņas iedarbības laikā.

Vēl viens pētījums publicēts 2023. gadā par vēja turbīnu infraskaņas ietekmi uz cilvēka fizioloģiju un miegu[3] (“Environmental health perspectives”). Pētījums tika veikts laboratorijas apstākļos, kur 37 pieaugušie dalībnieki tika pakļauti 72 stundu infraskaņas (1,6 – 20 Hz, ~ 90 dB) ietekmei. Pētījumā tika izmantota: vēja turbīnu radītā infraskaņa, fiktīva infraskaņa un satiksmes troksnis.  Pētījumā tika mērīta pamošanās trokšņa ietekmē (kopējais minūšu skaits, cik ilgi cilvēks ir nomodā pēc sākotnējās aizmigšanas – WASO), kā arī tika vērtēti citi miega fizioloģiskie rādītāji, tika veikta arī elektroencefalogrāfija nomodā un arī tika apzinātas vēja turbīnas sindroma izpausmes (galvassāpes, troksnis ausīs, auss spiediens, reibonis, aizkaitināmība) un tika pētīta kardiovaskulārā fizioloģija un neirobiheiviorālā reakcija. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka infraskaņa neietekmēja nevienu no pētījumā izmantotajiem fizioloģiskajiem vai psiholoģiskajiem rādītājiem. Pētījums neapstiprināja, ka infraskaņa izraisa vēja turbīnas sindromu vai miega traucējumus.

Latvijā VES vadlīnijās noteikts, ka iekštelpās zemfrekvences troksnis nedrīkst pārsniegt 20 dB(A), kas ir noteikts balstoties uz Dānijas praksi. Savukārt vērtējot nosakāmos attālumus līdz vēju turbīnām, tiek ņemts vērā infraskaņas ietekmes rādiuss atkarībā no turbīnas augstuma un apkārtējās vides trokšņa fona.

Veselības ministrijas rīcībā nav pētījumu, kas viennozīmīgi pierādītu mirgošanas efekta ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību. Tomēr mirgošanas efekts tiek uzskatīts par vienu no ietekmēm, kas ir vērtējama vēja parku plānošanas laikā. Latvijā šobrīd nav normatīvo aktu, kas limitētu pieļaujamo mirgošanas efekta ietekmes laiku. Lielākā daļa valstu, kas noteikušas robežvērtības, tās balsta uz Vācijā izstrādāto vadlīniju robežvērtībām, un maksimālais ietekmes laiks nedrīkst pārsniegt 30 mirgošanas stundas gadā[4]. Mirgošanas efekta ietekmes laika robežlielumi ir piemērojami, ņemot vērā visu VES radīto summāro mirgošanas laiku noteiktā apbūves teritorijā. Mirgošanas efekta ietekmes laiks iespēju robežās ir jāmazina. Latvijā līdz 2026. gadam ir plānots izstrādāt detalizētus normatīvus par zemfrekvences skaņām, vibrācijām, mirgojumu un citiem VES raksturīgiem faktoriem.

VES ietekme uz cilvēku ar sirds slimību un vēzi. Cik lielu ietekme uz dabu un cilvēkiem rada 300 m augsti vēja ģeneratori.

Lai arī nav tiešu pierādījumu tam, ka vēja turbīnas izraisa veselības pasliktināšanos personām ar sirds slimībām vai audzējiem, cilvēki ar jau esošām veselības problēmām var būt jutīgāki pret ar troksni saistītu stresu vai miega traucējumiem.