Jau iepriekšējos rakstos esmu sniegusi ieskatu vēja elektrostaciju radītās infraskaņas patiesajā dabā un ietekmē uz cilvēka veselību. Lai vēja elektrostaciju parku izstrādātāji varētu bīdīt savus projektus, bieži vien tiek radīti infraskaņu noliedzoši raksti. Tā, piemēram, Vēja enerģijas asociācijas publicētajā rakstā atsaucoties uz kādu Somijas pētījumu (parasti gan norāda pētījuma nosaukumu, atsauci un autorus) secināts, ka “dažiem slimniekiem simptomus var izraisīt tā dēvētais nocebo efekts, kas nozīmē, ka spēcīga ticība kādas lietas vai parādības negatīvai ietekmei var izraisīt nevēlamus simptomus”.
Kā tad īsti ir ar infraskaņu un tās ietekmi uz cilvēka veselību?
Igaunijā zinātnieki nebaidās atklāti runāt par infraskaņu un tās draudiem.
Avots: Vooremaa laikraksts, 17. janvāris, 2025.gads
NEPAREIZA NOVĒRTĒŠANAS METODE
Nepareiza metodika ir viens no iemesliem, kādēļ daži veselības pētījumi secina, ka infraskaņa nav bīstama cilvēkiem. Lielākā daļa šādu pētījumu, kas pēta trokšņa ietekmi uz cilvēku, balstās uz dzirdamo troksni. Galvenais, kas tiek vērtēts trokšņa ietekmes novērtējumā vidē, ir ietekme uz cilvēka dzirdi (skaņas skaļums), tādēļ daudzos pētījumos tiek izmantota dB(A), jeb svērtā skaņas vērtība, kas izmantojama dzirdamā frekvenču diapazona (20–20 000 Hz) analīzei vienlaicīgi neņemot vērā frekvences ārpus šī diapazona.
Runājot par infraskaņu, tas ir diapazons, kas zemāks par dzirdamās skaņas frekvencēm (zem 20 Hz), un dB(A) tā novērtēšanai nevar izmantot, kā rezultātā divās dažādās vidēs, kurās analīzei izmantota dB(A) vērtība, var tikt uzrādīts vienāds dzirdamā trokšņa līmenis, bet patiesais absolūtais skaņas līmenis (summārais frekvenču troksnis) var būt ļoti atšķirīgas.
Piemēram, kādā pētījumā tika konstatēts, ka vilcienā un lidmašīnā mērītais trokšņa līmenis bija vienāds pēc dB(A) skalas (72 dB(A)), bet absolūtā skaņas līmeņa mērījumos (dB(lin)) tas atšķīrās – lidmašīnā bija 83 dB(lin), bet vilcienā 95 dB(lin). Jāņem vērā, ka decibelu skala ir logaritmisku, kas nozīmē, ka trokšņa atšķirība starp 70 dB un 80 dB ir 10 reizes, savukārt 70 dB un 90 dB atšķirība ir jau 100 reizes.
Avots: Wikipedia “Decibeli”
Vēl viens nepareizas metodikas piemērs ir plašu frekvenču oktāvu joslu, piemēram, trešdaļas oktāvas spektra, izmantošana pētījumos. Oktāva ir frekvenču diapazons. Tā kā infraskaņas diapazons ir ļoti šaurs un vēja ģeneratori rada ļoti specifisku infraskaņas frekvences skaņu, plašu frekvenču oktāvu izmantošana šo specifisko skaņas impulsu novērtēšanā izlīdzina signālu.
Piemēram, ja vēja ģenerators rada skaņu ar frekvenci 8 Hz ± 0,05 Hz, bet skaņas līmeņa novērtēšanā tiek izmantots instruments ar precizitāti diapazonā no 6 līdz 12 Hz, tad viss ģeneratora radītais signāls tiek sadalīts šajā diapazonā, tādēļ amplitūda jeb skaņas līmenis netiek pilnībā novērtēts. Lai adekvāti novērtētu infraskaņas ietekmi uz cilvēku, nepieciešams izmantot ļoti precīzu ierīci, kas spēj mērīt skaņas līmeni ļoti šaurā diapazonā, piemēram, viena trīsdesmitā daļa no oktāvas.
Tāpat ir kļūdaini salīdzināt vēja ģeneratoru radīto troksni ar balto troksni (piemēram, braucošas automašīnas), jo tie ir ļoti atšķirīgi viļņi. Baltais troksnis sastāv no ļoti daudziem dažādas frekvences un intensitātes nepārtrauktiem skaņas viļņiem, kas cits citu apslāpē. Savukārt vēja ģenerators rada specifisku un periodisku skaņas viļņojumu. Tas nozīmē, ka viļņi cits citu neapslāpē, bet gan tieši pretēji – pastiprina.
SKAŅAS PASTIPRINĀŠANĀS JEB REZONANSE
Visiem objektiem ir sava frekvence, arī cilvēka organismam un orgāniem, kas cita starpā rezonē arī infraskaņas diapazonā. Ja cilvēks tiek ilgstoši pakļauts vēja ģeneratora radītiem infraskaņas viļņiem, šī skaņas enerģija izraisa rezonansi, jeb skaņas viļņa pastiprināšanos cilvēka ķermenī. Tas ir līdzīgs process kā cilvēkiem, kuri strādā augsta trokšņa apstākļos – viņu audi mainās, traucējot organisma normālai darbībai.
Avots: Wikipedia “Resonance”
Papildu problēma ir vēja ģeneratoru radīto infraskaņas viļņu pastiprināšanās ēkās. Kad pirmie viļņi iekļūst telpā un sāk atstaroties no sienām, atstarotais vilnis savienojas ar nākamo vilni, un tas pastiprinās. Ēkās ir mērīti līdz pat 25 dB spēcīgāki infraskaņas viļņi nekā ārējā vidē. Infraskaņu ir arī grūtāk bloķēt nekā dzirdamo skaņu, tāpēc cilvēkiem ir grūti sevi pasargāt no tās ietekmes.
SECINĀJUMS
Parasti par spēcīgu trokšņa piesārņojumu tiek uzskatīts jau 70 dB(A), piemēram, Tartu Riia ielas malā, taču vēja ģeneratori var radīt vairāk nekā 100 dB(A). Turklāt jāatceras, ka dB(A) nenovērtē infraskaņu, un patiesā akustiskā enerģija ir vēl lielāka. Jo lielāks ģenerators, jo zemākas frekvences un spēcīgākus viļņus tas rada, tādēļ izmēros lielāka ģeneratora radītie viļņi ir veselībai bīstamāki.
Šie veselības apdraudējumi ir fiziski izmērāmi. Turklāt vēja ģeneratori rada stresu, kas arī negatīvi ietekmē veselību.
Pateicamies Igaunijas iedzīvotāju kopienai par sniegto informāciju
Atvainojos, bet kāds ir šī raksta informatīvais sniegums? Tika noskaidrots, ka zemfrekvences skaņa var būt kaitīga cilvēkam? Uzzinājām, ka to vajag mērīt ar specifiskām un precīzām ierīcēm? Un kas no tā izriet?
Nebūtu slikti uzzināt pētījumu rezultātus par to cik stipra zemfrekvences skaņa ir uzskatāma par tādu, kas var radīt ietekmi uz vidusmēra cilvēka veselību. Kā arī noskaidrot kādā attālumā no ģeneratora turbīnas vai turbīnu kopuma reāli var novērot šo, iespējams kaitīgo, skaņas stipruma līmeni. Tad jau būtu par ko runāt.