“Kā man patīk putnu dziesmas agrā pavasarī un putnu kāši atgriežamies mājās!” Tā saka jebkurš latvietis. Mūsu valstī vairākumam cilvēku, īpaši reģionos dzīvojošajiem, svarīgas ir dabas vērtības – neskartā daba, ainava, meži, jūra un upes.
Daba ir tā, kur latvietis uzlādējas.
Pašlaik “zaļās” enerģijas virzienā novērojama negatīva tendence veikt ietekmes uz vidi novērtējumus tā, lai tie atbilstu projekta būvniecības prasībām, neanalizējot dažādus Eiropā veiktos putnu monitoringa rezultātus.
Sugu un biotopu aizsardzība Sugu un biotopu aizsardzības likumsnosaka Valsts pārvaldes kompetenci sugu un biotopu aizsardzībā, sugu un biotopu aizsardzības prasības. Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu, ziņot Valsts vides dienesta atiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu, neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli, nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus.
Natura 2000 un vēju ģeneratoru vadlīnijās norādīts, ka ļoti strikti jāizvērtē vēja parku esamība to tuvumā esošās teritorijās, strikti izvērtējot augsnes un dzīvotnes vides piemērotību.
Kā redzams plānotie vēja parki piekrastē precīzi sakrīt ar putnu migrācijas ceļiem, tāpat kā plānotie vēja parki Jelgavā sakrīt ar centrālās Latvijas putnu migrācijas ceļu. Jāņem vērā, ka putnu migrācijas ceļš, kas šķērso Latviju aizsākas tādās valstīs kā Zviedrija, Somija un Igaunija, kas nozīmē, ka arī šo valstu putnu populācija var tikt ietekmēta ar liela apjoma vēja parkiem Latvijas piekrastē.
Pētījumā par putniem un vēja elektrostacijām tika noteikts, ka putni gūst traumas, atsitoties pret turbīnas lāpstiņām, kas izrādās nāvējoši. Vēja enerģijas ražošanai progresējot, šie nāves gadījumi rada nopietnas bažas par ietekmi uz ekoloģiskām radībām. Pētījumos tika novērots, ka putni dezorientējas sliktas redzamības apstākļos vai miglainos vakaros. Dēļ vēja parku radītā gaismas piesārņojuma, tiek piesaistīti putni un tie vairāk lido tieši pāri vēja elektrostacijām, kļūstot neaizsargāti pret sadursmēm ar vēja turbīnu lāpstiņām (Erickson et al. (2014); Watson et al.(2018). Kā norāda Nazir et al. (2020), 20% no visas gada laikā nogalinātiem putniem gāja bojā 1000MW jaudas vēja turbīnu dēļ, turpretī mednieku izraisīto putnu nāves gadījumu skaits ir aptuveni 1500. Transportlīdzekļu izraisīto nāves gadījumu skaits un sadursmes ar elektroenerģijas līnijām aptuvenais skaits tiek lēsts 2000 putnu nāves gadījumu.
Putni gūst traumas, atsitoties pret turbīnas lāpstiņām, kas izrādās nāvējoši.
Daudzi pētījumi liecina, ka vēja parka izvietošana pareizajā vietā var ievērojami samazināt putnu mirstību.
Dzīve bez putniem var izvērsties kā Ķīnas eksperimentā1958.gadā, kur Mao Zedonga valdīšanas laikā putnu iznīcināšanas plāns noveda pie vides ekoloģiskās katastrofas, rezultējoties ar 15 miljonu cilvēku bada nāvi.
3 thoughts on “Mums bedres uz ceļiem, putniem – vēja turbīnas”
Nevajag salīdzināt skrūves ar vāciešiem – tas par Ķīnu. Vai Jūs esat paskaitījis cik putnu aiziet bojā uz autoceļiem?
Paldies par komentāru. Un cilvēks rada arvien jaunus šķēršļus dabīgajiem procesiem – par to ir stāsts. Izvietojot vēja parkus tuvu putnu migrācijas ceļiem, tiek ietekmēta milzīga putnu populācijas daļa.
Nevajag salīdzināt skrūves ar vāciešiem – tas par Ķīnu. Vai Jūs esat paskaitījis cik putnu aiziet bojā uz autoceļiem?
Paldies par komentāru. Un cilvēks rada arvien jaunus šķēršļus dabīgajiem procesiem – par to ir stāsts. Izvietojot vēja parkus tuvu putnu migrācijas ceļiem, tiek ietekmēta milzīga putnu populācijas daļa.
Vieglas peļņas guvējiem tas ir gluži vienaldzīgi.