VES ietekmes uz putniem ir dažādas. Tā var būt tieša bojāeja, saduroties ar vēja ģeneratoriem. Nereti vēl nopietnāka ietekme ir dzīvotnes zaudēšana, tādēļ ka tā tiek, piemēram, atmežota vai daļēji apbūvēta. Bet ir arī vesela virkne putnu, kas vienkārši aizmūk no VES. Dažas sugas ietekmē arī troksnis. Visvairāk ir izpētīts attiecībā uz pūcēm, kurām troksnis traucē medīt. Viņu visa medīšana ir atkarīga no dzirdes, tāpēc viņas tiek izspiestas no teritorijas, kur ir vēja parki.
Avots: Ausainā pūce
Diezgan izplatīts, ka ģeneratoru spārnu kustība izbaida putnus. Migrāciju laikā VES ietekmē vai nu kā tiešsadursme, vai aplidošana – putniem jālido garāki ceļi, viņi var mainīt maršrutus un arī zaudēt atpūtas vietas tajās vēja parka vietās. Un viena no problēmām ir milzīgie ģeneratoru izmēri. Pasaulē praktiski nav pētījumu par šīm lielajām stacijām, jo tās tikai tagad sāk attīstīties. Nav ne par tādu izmēru stacijām, ne par stacijām mežos. Skandināvijā – Zviedrijā, Somijā ir stacijas mežos, bet mūsu izpratnē tos īsti nevar saukt par mežiem. Tur ir milzīgie izcirtumi, tas mežu neatgādina.
Pasaulē praktiski nav pētījumu par šīm lielajām stacijām, jo tās tikai tagad sāk attīstīties.
Putnu sugas atšķiras pēc savas reakcijas. Ir tādas, kas nebaidās un reizē diezgan veiksmīgi var izvairīties, bet ir sugas, kas vienkārši ignorē, kā piemēram, plēsīgie putni, tāpēc tie visvairāk arī tiek nosisti. Ļoti jūtīgi ir zīriņi, kaijas un vistveidīgie putni. Vistveidīgie putni biežāk ieskrien pašā tornī. Viņi lido, uzturas mežā daudz zemāk. Diezgan labi izvairās zosis un dzērves, bet viņas līdz ar to ir spiestas meklēt citu atpūtas vietu, ja VES teritorija ir bijusi vieta viņu atpūtai. Visvairāk apdraudētie ir dienas un nakts plēsīgie putni, stārķveidīgie putni, vistveidīgie putni, zīriņi, kaijas un citas ar ūdeņiem un mitrājiem saistītas sugas, tāpēc ūdeņi un mitrāji ir īpaši riskantas zonas, ja tur tuvumā tiek būvēts vēja parks. Šeit piemēri klinšēglis un jūras ēglis, kas ir sevišķi jūtīgas sugas.
Avots: Jūras ērglis
Tārgales(Ventspils novads) parkā jau divi jūras ērgļi ir nosisti un, ja netiks ieviestas automātiskās kameras sistēmas un radari, kas ļauj izmantojot mākslīgo intelektu, atpazīt noteikta lieluma putnus un barus un atslēgt turbīnas, tad bojāeja šiem putniem turpināsies. Sevišķi pie tādas parku koncentrācijas, kā tagad ir paredzēta. Ļoti jūtīgs ir arī mazais ērglis.
(..)bojāeja šiem putniem turpināsies. Sevišķi pie tādas parku koncentrācijas, kā tagad ir paredzēta
Katrā ziņā ornitologi ir ļoti pārliecināti, ka slikta ideja bija vēja parkus sākt būvēt mežos, ka daudz pareizāk būtu bijis milzīgajos Zemgales līdzenumos, rapšu laukos, graudaugu laukos. Tur ir problēma, ka tās auglīgākās augsnes skaitās nacionālas nozīmes, un Zemkopības ministrija nav ar mieru mainīt regulējumu. Zosveidīgo koncentrēšanās vietas Latvijā ir apmēram 10. Vietas, kur migrāciju laikā var koncentrēties līdz pat 30000 putnu. Gar piekrasti šeit ir Užavas lejtece – viena no šādām ļoti nozīmīgām vietām. Tad vēl Kurzemes piekrastē būtiski ir Nīcas lauki. Un tad vēl iekšzemē ir vairākas vietas. Palienes purvi, dīķi, visi citi ūdeņi, kā jau minēju, ir īpaši nozīmīgas putnu koncentrēšanās vietas. Viena no problēmām ir, ka pagaidām vēja parki tiek vērtēti atsevišķi viens no otra. Bieži vien eksperti nemaz nezina, kur blakus tiek plānoti parki.
Tā ka kumulatīvās ietekmes novērtēšana ir viena no lielajām problēmām pašlaik.
Pēc starptautiskas metodes ir izdalītas putniem nozīmīgās vietas. Kurzemē ir diezgan daudz šādu vietu un tas galīgi neiet kopā ar vēja parku plāniem tik milzīgā daudzumā. Vēja parku koncentrācija piekrastē ir vienkārši nenormāla, jo Kurzemei pāri, sevišķi pavasarī, migrācijas laikā, iet plašā frontē. Īpaši jau gar jūras krastu ir lielāka koncentrācija.
Avots: Putnu koncentrācijas vieta
Kolka ir viena no labākajām vietām Eiropā putnu vērošanā, kur brauc visi ārzemju putnu vērotāji, vienmēr apmeklē arī Kolku. Un plēsīgo putnu migrācija tur ir ļoti izteikta. Faktiski Kurzemes vēja parki ietekmēs citu valstu – Somijas, Zviedrijas, Krievijas plēsīgo putnu populācijas. Viena daļa putnu no Ovīšiem lido uz Sāremā salu, uz Serves pussalu, un rudenī atkal pretī nāk otra tāda straume. Viena daļa lido kaut kur ziemeļu, ziemeļaustrumu virzienā. Viena daļa izvēlas tuvākos sauszemes punktus, un otra daļa lido mierīgi virs jūras, ja ir piemēroti laika apstākļi.
Vēja parku koncentrācija piekrastē ir vienkārši nenormāla, jo Kurzemei pāri, sevišķi pavasarī, migrācijas laikā, iet plašā frontē.
Lai kāds vēja parks tiktu īstenots, tas radīs negatīvu ietekmi uz putnu populācijām. Pat ja šī ietekme ir neliela vai nebūtiska, tomēr tā būs negatīva. Šobrīd nav nekāda pamata uzskatīt, ka vēja parka izbūve varētu pozitīvi ietekmēt putnu populācijas.
Viennozīmīgi par sliktāku risinājumu ir uzskatāmas tās alternatīvas, kas paredz VES izbūvi meža teritorijā. Šāds vērtējums pamatā ir saistīts ar putniem piemērotāku dzīvotņu iznīcināšanu un VES izvietošanu teritorijās, kur putniem piemērotāko dzīvotņu apjoms nomināli ir lielāks.
Avots: Meža un cilvēka attiecības