Ietekmes uz vidi novērtējumā ir jāņem vērā vēja parku ietekme uz tūrisma nozari, taču ar šīs nozares izpēti parasti izstrādātāji neaizraujas. Tūrisma un viesmīlības nozare Latvijas piejūras teritorijās ir cilvēku maizes darbs, kas nodrošina ieņēmumus vietējiem iedzīvotājiem. To, ka piejūra ir uzskatāma par vienu no būtiskākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā novada ietvaros, apliecina arī novada tūrisma statistika.
Eiropas un pasaules valstīs veiktie pētījumi liecina, ka ietekme uz rekreācijas objektu apgrozījumu pastāv. Piemēram, pētījumi Vācijā apstiprina vēja turbīnu negatīvo ietekmi uz tūrisma pieprasījumu. Trijos pētījumos (SOKO Institut, 2009, Institut für Regionalmanagement, 2012, NIT, 2014) ietekmes lielums ir arī salīdzinoši līdzīgs, un vēja turbīnas traucē 7–12% cilvēku. To cilvēku īpatsvars, kuri plāno izvairīties no galamērķiem ar vēja turbīnām, svārstās attiecīgi no 1% (NIT, 2014), 15% (SOKO Institut, 2009) un 26% (Institut für Regionalmanagement, 2012).
(..) pētījumi Vācijā apstiprina vēja turbīnu negatīvo ietekmi uz tūrisma pieprasījumu
Latvijā veiktā Baltijas Vides Foruma Pētījuma par atpūtu pie jūras Latvijā projekta MAREA ietvaros, kas veikts neatkarīgi no ieceres veikt VES parka izbūvi, apkopotie aptaujas rezultāti parādīja, ka nozīmīgākais faktors atpūtas vietas pie jūras izvēlē cilvēkiem ir pievilcīga ainava. Pētījuma rezultātā izdarīts secinājums, ka “atpūtas vietas pie jūras izvēli visvairāk ietekmē ainavu pievilcīgums”. Interesanti, ka šis nav pirmais pētījums, kurā parādījusies ainavas nozīmība piekrastes tūrisma kontekstā. Piekrastes un jūras ainavas viennozīmīgi ir jautājums, par kuru jādomā, plānojot jebkādu attīstību piekrastē, bet jo īpaši – vēja parkus jūrā un citus projektus ar būtisku potenciālo ietekmi uz ainavu. Šādus projektus vēlams īstenot vietās, kurām nav raksturīgas īpaši augstvērtīgas un dabiskas ainavas.”
Pētījuma rezultātā izdarīts secinājums, ka “atpūtas vietas pie jūras izvēli visvairāk ietekmē ainavu pievilcīgums”
Tāpat pētījumā secināts, ka “daudzi Latvijas iedzīvotāji augstu vērtē Latvijas piekrastes dabiskumu un izceļ to kā unikālu, sargājamu vērtību”. Arī tas jāņem vērā, plānojot attīstību piekrastē un meklējot balansu starp tūrisma, dabas aizsardzības un citām interesēm.”
Galvenais apdraudējums, ko vēja parki rada tūrismam, izriet no to vizuālās ietekmes, kas var izraisīt tūrisma pieredzes pasliktināšanos, jo īpaši dabas tūrisma galamērķos, jo tas ir atkarīgs no estētikas, vides un ainavas. Rezultātā tūristi var nevēlēties apmeklēt teritorijas ar vēja parkiem, kas savukārt var radīt ekonomiskus zaudējumus tūrisma nozarei un vietējām kopienām. Tomēr pat neliels tūrisma pieprasījuma samazinājums var ātri atstāt ievērojami lielu, pat katastrofālu ietekmi uz vietējo ekonomiku.
Rezultātā tūristi var nevēlēties apmeklēt teritorijas ar vēja parkiem (..)
Visbiežāk projekta attīstītāji ietekmes uz vidi novērtējuma procesā neveic nekādu iedzīvotāju aptauju, kaut gan šādu iespēju paredz Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”, un tas parādītu salīdzinoši objektīvu vietējās kopienas nostāju pret vēja parku projektu dažādos tā aspektos.
Tā, piemēram, Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam “Vadlīnijas Dienvidkurzemes apdzīvoto vietu attīstībai” kā viens no veicamajiem darbiem noteikts veikt ieguldījumus, kas vērsti uz pastāvīgo iedzīvotāju noturēšanu teritorijā un jaunu iedzīvotāju piesaisti (pievilcīgas un kvalitatīvas dzīves vides apstākļu nodrošināšana, pakalpojumu attīstība atbilstoši definētajam pakalpojumu grozam), un ieguldījumus, kas veicinātu tūristu skaita palielināšanos.
Saskaņā ar “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu” vēja parku uzstādīšana atļauta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslās, kas ir ierobežotas saimnieciskās darbības josla 5 kilometru platumā. Aizsargjoslu likuma 36. pantā ir noteikti būvniecības ierobežojumi, turklāt Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Aizsargjoslu likuma 36. pantā noteiktie būvniecības ierobežojumi interpretējami tikai kopsakarā ar šā likuma 6. pantu. Nolūkā sasniegt 6. pantā minēto mērķi 36. pants jaunu piekrastes apbūvi kopumā aizliedz.