Vēja parku izvēlētās teritorijas bieži vien atrodas tuvu cilvēku apdzīvotām vietām – viensētām, ciemiem un pilsētām, tāpēc būtu svarīgi veikt konstruktīvu uz pētījumiem balstītu ietekmes uz cilvēka veselību novērtējumu.
Latvijas Republikas Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli. Bet vai vēja parku projekta izstrādātāji ir patiešām ieinteresēti veikt kvalitatīvu risku uz cilvēka veselību novērtējumu parka piegulošajām teritorijām?
Avots: Climate Refugees
Pēc Pasaules Veselības organizācijas nostādnēm, sabiedrības veselība (angl. public health) ir labas prakses un zinātnes mijiedarbība, lai aizsargātu un uzlabotu sabiedrības veselību un pagarinātu dzīvildzi, veicot (..) vides riska faktoru uzraudzību (vai monitoringu) un organizējot veselības aprūpi agrīnai slimību diagnostikai un ārstēšanai.
Tās darbības mērķis ir nodrošināt apstākļus, kuros cilvēki var būt veseli un koncentrēties uz veselu sabiedrību.
Šajā rakstā vēlos uzskaitīt vēja turbīnu ietekmi uz cilvēka veselību. Ietekme ir pētījumos un reālos novērojumos balstīta. Detalizēts katras ietekmes apraksts sekos turpmākajos bloga ierakstos.
Pirmkārt, turbīnu rotācija rada troksni. Troksnis ir būtisks sabiedrības veselību ietekmējošs faktors. Ir vietas, kur troksnis ir neizbēgams – pilsētvide, industriālās teritorijas, satiksmes maģistrāles, taču ir teritorijas, kurās troksnis nav bijis un tur tam arī nav jābūt, piemēram, dabas rezervāti, liegumi un tiem tuvu esošās teritorijas. Pie tam turbīnu radītais troksnis izplatās gan dzirdamajā diapazonā, gan cilvēka ausij nedzirdamā diapazonā (infraskaņa). Lielākā ietekme ir no tā, ka troksnis ir pulsējošs. Latvijas normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi vai robežvērtības infraskaņas frekvenču skaņām (dzirdamajai skaņai ir). Tomēr normatīvo aktu neesamība neatbrīvo no atbildības pret sabiedrību, kas tiks pakļauta pastāvīgai vēja turbīnu radītā trokšņa, infraskaņas un ultraskaņas ietekmei. Svarīgs aspekts par infraskaņu un zemo frekvenču skaņu ir skaņas viļņa lielais garums, kas ļauj šiem viļņiem izplatīties lielā attālumā no skaņas avota – līdz pat 10 kilometriem.
Normatīvo aktu neesamība neatbrīvo no atbildības pret sabiedrību, kas tiks pakļauta pastāvīgai vēja turbīnu radītā trokšņa, infraskaņas un ultraskaņas ietekmei
Skaņas viļņiem izplatoties no rotācijas lāpstiņām caur mastu uz augsni, rodas vibrācijas. Speciālisti (vācu val.), kuri mēra zemfrekvences skaņu izplatību, stāsta, ka zemfrekvences skaņu amplitūdā praksē jaunās vēja turbīnas paliek nevis klusākas, bet gan skaļākas un to izraisītā pastāvīgā vibrācija ir kā mini zemestrīce ēkām, kuras atrodas vēja turbīnu tuvumā.
Tas ir tāpat kā, nodārdot pērkonam, notrīc logi, tikai vēja turbīnu gadījumā vibrācija ir mazāka, bet pastāvīgi pulsējoša.
Un treškārt, mirgošanas efekts. Latvijā šobrīd nav normatīvo aktu, kas limitētu pieļaujamo mirgošanas efekta ietekmes laiku. Mirgošanas ietekme ir zināma un tā tiek definēta kā traucējošs faktors, kas visbiežāk izraisa psiholoģiska rakstura problēmas, tādas, kā aizkaitināmību un stresu.
Šīs ietekmes ir un pagaidām paliks nevēlami vēja parku blakusprodukti un ir tikai saprotams, ka cilvēks, kas visu mūžu nodzīvojis klusumā un mierā, industriāli neskartās teritorijās, nevēlas sevi pakļaut tādai ietekmei. Ietekmi uz cilvēka veselību iespējams maksimāli samazināt, palielinot attālumu starp cilvēka apdzīvotam vietām un vēja parkiem, pamatojoties uz mūsdienu tehnoloģiju izmēriem un jaudām.
Šīs ietekmes ir un pagaidām paliks nevēlami vēja parku blakusprodukti.