Ja es kādam jautāju par vēja parkiem, tad ikviens iedomājas Latvijā esošos mazos vēja parkus, piemēram, Grobiņā, netālu no Ventspils, vai Alsungā, kas varbūt pat harmoniski iekļaujas vidē.
Mēs vēlamies vērst uzmanību uz būtiskām tehnoloģiskām atšķirībām mūsdienu vēja parku dizainā. Vēja parku projekti, kas pašreiz tiek prezentēti sabiedrībai ir ar turbīnām, kas gandrīz piecas reizes pārsniedz šo mazo turbīnu augstumu, tas ir no 50-60m augstuma tās ir gandrīz 300m augstas! Tas nozīmē, ka šādu milzīgu ierīci neaizsedz ne 30m augstās priedes, ne pauguri, nekas. Šādas turbīnas jauda ir līdz 9MW.
Foto: @braucamzalumos
Vienīgais, kas spēj aizsargāt vidi un cilvēku no turbīnu ietekmes ir mūsdienu tehnoloģijām atbilstoša distance no vēja parka.
Bet kas šajā sakarā sakāms likumdošanai. MK noteikumi Nr240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi“ 8.3. nodaļa nosaka minimālo attālumu līdz apdzīvotai vietai vēja turbīnām, kuru jauda lielāka par 2MW vien 800m. Likums izdots 2013.gadā, kad maksimālais vēja turbīnu augstums bija vien 150m, jeb uz pusi mazākas vēja turbīnas.
Foto: Wind Energy Explained
Attīstītās Eiropas valstīs, kur vēja turbīnu skaits ir jau daudz lielāks, tātad lielāka arī ir pieredze, regulējums par dzīvojamo māju attālumu no vēja parkiem ir ievērojami lielāks par Latvijā noteikto, kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāji tiek pakļauti lielākam vēja parku ietekmes riskam, nekā citu Eiropas valstu iedzīvotāji.
Tā piemēram:
- Anglijā – ja turbīnas augstums ir 50-100m, attālums līdz dzīvojamai mājām ne mazāks kā 1500, ja turbīnas augstums 100-150 m, attālums – 2000m, ja turbīnas augstums lielāks par 150m, attālums – 3000m;
- Dānijā – 4 x turbīnu augstums;
- Vācijā – 1000 – 10 x turbīnu augstums;
- Itālijā – 6 x turbīnu augstums.
Vērtējot Eiropas attīstīto valstu pieredzi, redzams (video vācu valodā), ka arī šeit pastāv vēja parku izveidotāju nekompetence ietekmes uz veselību jautājumos. Vēja turbīnu radītais troksnis ir nepārtraukti dzirdams un pārāk liels, tādējādi blakus dzīvojošajiem iedzīvotājiem nav iespējams normāli gulēt un dzīvot. Neskatoties uz to vēja turbīnu skaits tiek pastāvīgi palielināts un projekta sākumā apsolītie vēja turbīnu radīto skaņu/trokšņu mērījumi netiek veikti.
Likumdošana tiek pielāgota, lai vēja parku būvniecību atvieglotu, nevis rūpētos par cilvēku un vides labbūtību. Tā piemēram 1997. gadā pieņemtā “Aizsargjoslu likuma” 32.pants par aizsrgjoslām ap vēja parkiem tika vispār izņemts ar 2022.gada 3. novembra likuma grozījumu.
2024.gada 21.marta Saeimas balsojumā par grozījumiem likumdošanā, kas noteiktu lielāku vēja parku attālumu no apdzīvotām vietām, tika nobalsots pret, kas norāda, ka mērķis šādiem projektiem nav aizsargāt cilvēkus un vidi, bet gan akli tiekties uz zaļo neatkarību par jebkuru cenu.