Iedzīvotāji ar vēstulēm vēršas pie ministriem, Saeimas, Prezidenta un citiem valsts pārvaldē strādājošajiem viena iemesla dēļ – IEDZĪVOTĀJI LŪDZ PĒC PALĪDZĪBAS! Iedzīvotāji šajā situācijā jūtas apdraudēti, neaizsargāti un nesaprasti un vēl pastāv cerība, ka KĀDS, JEL KĀDS no augšas viņus sadzirdēs.
Vēlos padalīties ar kādu vēstules tekstu, kas tika sūtīts kā palīgāsauciens Klimata un enerģētikas ministrijai.
Avots: Help me
“Regulāri piedaloties publiskās apspriedēs, kuras ir veltītas Vēja elektro staciju (turpmāk) VES izbūvēm vairākās Latvijas pašvaldībās, mēs esam saskārušies ar situāciju, kad atbildīgie ziņotāji paši atzīst pētījumu trūkumu atsevišķās jomās saistībā ar VES. Apspriede ar iedzīvotājiem tiek rīkota tikai ar mērķi – pārliecināt cilvēkus par VES nekaitīgumu, lai gan apņemšanās maksāt kompensācijas to tuvumā mītošajiem iedzīvotājiem un pašvaldībām liecina par pretējo. Nav noteikts nosacījums, pie kura, sasniedzot noteiktu iebildumu skaitu, VES projekts būtu noraidāms, tāpēc ar nožēlu jākonstatē, ka iedzīvotāju viedokļi vispār netiek ņemti vērā.
Neskatoties uz to, ka VES būvniecība skars visu Latvijas teritoriju, apspriede par šo ieceri ir sadrumstalota un balstīta principā “jo tālāk no manām mājām, jo labāk”. Iedzīvotāju reģionālā sašķeltība un pašvaldību ieinteresētība saņemt papildu finanšu līdzekļus par VES būvniecības kompensācijām padara šo procesu par formālu, kvazi-demokrātisku veidu, kādā iedzīvotājiem tiek uzspiests VES būvnieku viedoklis. Katrai pašvaldībai ir pienākums nodrošināt visu teritorijā dzīvojošo intereses, ne tikai VES komersantu intereses, kuru galvenais mērķis ir peļņa. Katras pašvaldības pamats ir tās iedzīvotājs un katras pašvaldības funkcija ir aizsargāt un aizstāvēt iedzīvotāju intereses, labbūtību, labvēlīgu vidi, radīt labvēlīgus apstākļus dzīvošanai pašvaldības teritorijā. Viena indivīda (vai komercsabiedrības) savtīgas intereses nedrīkst būt augstākas par vairāku citu indivīdu interesēm dzīvot labvēlīgā un drošā vidē!
Diemžēl, saskaramies ar to, ka pašvaldību vadības un to deputāti informē iedzīvotājus par būtiskām vides un teritorijas izmaiņām ļoti negribīgi, novēloti un neiedziļinoties iedzīvotāju interesēs un labbūtības veidošanā. Pašvaldības pienākums ir iedziļināties, detalizēti izanalizēt īstenotāju ieceres līdz tādai detalizācijas pakāpei, lai izsniedzot atļaujas projektu īstenošanai, būtu pilnīga, uz pierādījumiem balstīta pārliecība, ka īstenotais projekts neapdraud sabiedrības drošību un ilgtermiņā nerada kaitējumu iedzīvotāju veselības stāvoklim. Tomēr, iedzīvotāju neapmierinātība ar VES būvniecības ieceri tiek sabiedrībai skaidrota ar nepietiekamu informētību un nekas neliecina par to, ka iedzīvotāju izteiktās bažas var kļūt par iemeslu VES būvniecības ieceres apturēšanai.
Neskatoties uz to, ka VES būvniecības projektu izstrāde Latvijā notiek jau vairākus gadus, iedzīvotāji tiek informēti tikai tagad, līdz ar to iztrūkst iedzīvotāju iesaiste projektu realizācijas sākuma stadijā.
Jebkurš apjomīgs projekts Latvijā sākas ar ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu“ nosacījumiem. Kā redzam realitātē, tad ekspertu atzinumu savlaicīga neiesniegšana kavē objektīva un vispusīga IVN ziņojuma sagatavošanu un liedz iespēju pilnvērtīgi izvērtēt projektu ietekmi uz vidi. Šajos IVN ziņojumos sastopamas nepilnības un nekorekta informācija. Sabiedrības tiesības saņemt pilnīgu, savlaicīgu un korektu informāciju par plānotās darbības ietekmi uz vidi ir nopietni pārkāptas.
Nepilnīgs un nekorekts IVN ziņojums liedz sabiedrībai iespēju izvērtēt vēja elektrostaciju faktisko ietekmi uz īpaši aizsargājamiem dabas objektiem un teritorijām. Tas apgrūtina pamatotu priekšlikumu sagatavošanu, ierobežojot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
Ņemot vērā, ka VES parki Eiropā strādā jau vairākus gadus, ir veikta virkne pētījumu par to iedarbību uz cilvēku veselību, vidi, bioloģisko daudzveidību, augsni, katastrofu riskiem utt., tomēr, pētnieki joprojām atzīst, ka pētījumi ir nepietiekami un tie ir jāturpina.
VES ieviešanas process Latvijā nav caurspīdīgs, nav demokrātisks un ir pretējs iedzīvotāju interesēm.
Latvijas iedzīvotāji nevēlas ar savu veselību un dzīvību pierādīt negatīvo un degradējošo vēja parku ietekmi, kā arī nevēlas pieredzēt VES postošo efektu uz Latvijas dabu kopumā.
Kultūrainavas degradācija
VES tiek plānotas ļoti tuvu pilsētām un novadu pašvaldību administratīvajiem centriem, kas izkropļos kultūrvidi, ainavu un radīs negatīvas sekas Latvijas tēlam. Latvijas Piļu un muižu asociācija kategoriski iestājas pret VES un SES (saules enerģiju staciju) būvniecību piļu un muižu tuvumā. Vairākām pašvaldībām viena no attīstības prioritātēm ir tūrisms, bet to būtiski ietekmē VES klātesamība.
Trijos Vācijas pētījumos ietekmes lielums ir arī salīdzinoši līdzīgs, un vēja turbīnas traucē 7–12% cilvēku. To cilvēku īpatsvars, kuri plāno izvairīties no atpūtas galamērķiem ar vēja turbīnām, svārstās attiecīgi no 1% līdz 26%.
Dānijas pētījumi arī pierāda, ka, uzstādot VES, tiek praktiski likvidēta tūrisma nozare. Neviens tūrists, kas dodas baudīt kultūru, dabu, vēsturi, klusumu, nevēlēsies apmeklēt viesu mājas, muižas, objektus, kur ne tikai vizuāli, bet arī organismu negatīvi ietekmējoši atrodas VES objekts.
Avots: Tourism and Turbines
Postoša ietekme uz Latvijas dabu
Infraskaņas ietekme, troksnis un vibrācijas būtiski kaitē dzīvniekiem, putniem, augiem. Ja meža dzīvnieki paši emigrēs no negatīvās teritorijas, tad mājsaimniecību dzīvniekiem tādas iespējas nav – zirgi, piena un gaļas lopi izjūt negatīvu VES ietekmi uz reproduktīvo sistēmu, kas rada kaitējumu lopkopības nozarei.
Latvijas dabā ir dažādas sūnu un ķērpju sugas kas ir dabisko meža biotopu indikatorsugas. (Īssetasnekera ir sūnu suga, kura ir iekļauta arī Latvijas Republikas Sarkanajā grāmatā, Lapkoku praulgrauzis ir vaboļu suga (Osmoderma Eremita), Laksis jeb Meža loks (Allium Ursinum), Bruņcepures dzegužpuķe (Orchis millitaris), ir ierakstīti LR Sarkanajā grāmatā.)
Tāpat VES ietekmes teritorijās mīt sikspārņu sugas, kuras graujoši ietekmēs VES radītā infraskaņa. VES ietekmes zonās ir Natura 2000 dabas ainavu parki, kas ir unikālas dabas vietas ar bagātu floru un faunu, turklāt vairākās mīt Melnais stārķis Ciconia Nigra.
Kā zināms, tad Natura 2000 un VES vadlīnijās norādīts, ka ļoti strikti jāizvērtē vēja parku esamība to tuvumā esošās teritorijās, strikti izvērtējot augsnes un dzīvotnes vides piemērotību.
VES darbības zonas ietekmē arī putnu migrāciju. Jāņem vērā, ka putnu migrācijas ceļš, kas šķērso Latviju, aizsākas tādās valstīs kā Zviedrija, Somija un Igaunija, kas nozīmē, ka arī šo valstu putnu populācija var tikt ietekmēta.
Daudzos citu valstu pētījumos par putniem un vēja elektrostacijām ir noteikts, ka putni iet bojā, atsitoties pret turbīnas lāpstiņām, jo VES gaismas piesārņojums rada dezorientāciju. Vēja enerģijas ražošanai progresējot, šie nāves gadījumi rada nopietnas bažas par ietekmi uz Latvijas dabu.
Iedzīvotāju veselības pasliktināšanās
Vēja parki, it īpaši tik liela augstuma kā paredzēti Latvijā (līdz 300m), nav vēl būvēti apdzīvotu vietu tuvumā citur Eiropā, līdz ar to, to ietekme nav pētīta. VES šobrīd Eiropā būvē lielā attālumā no apdzīvotām vietām, piemēram, kalnos. (Līdz šim vislielākie vēja ģeneratori ir uzbūvēti Vācijas kalnos un tie strādā testa režīmā. To darbības ietekme uz cilvēku veselību un dzīvo dabu pagaidām vēl nav zināma). Lai veiktu pētījumu tikai dažus gadus atpakaļ atklātajās vēja parku teritorijās, ir vajadzīgs laiks. Tomēr mazāka izmēra VES pieredze un pētījumi norāda, ka tie negatīvi ietekmē cilvēka veselību, pašsajūtu un psihoemocionālo stāvokli.
Infraskaņa un zemas frekvences skaņas
Infraskaņa kaitē veselībai, samazina darbaspējas, rada miega traucējumus, bezmiegu, nogurumu un citas veselības problēmas. Ir pētīta vēja turbīnu infraskaņas starojuma ietekmes statistikā analīze uz cilvēku veselību, ko veikuši Somijas pētnieki. Vissvarīgākais slēdziens, pie kura nonākuši somu pētnieki – riska zona pieaug, palielinoties vēju turbīnu augstumam, skaitam un jaudai vai arī tad, ja ir ilgstošs kontakts ar infraskaņu. Vēja turbīnu darbības kaitīgā ietekme uz cilvēku veselību saskaņā ar pētījumu tiek norādīta 15–20 kilometru attālumā no dzīvojamās zonas.
Latvijā izpēte nav balstīta uz reāliem izpētes rezultātiem dabā – kā piemēram, reālo zemfrekvences infraskaņas (Hz) un dzirdamo trokšņu (Db) ietekmi nav iespējams konstatēt simulācijās, jo, lai iegūtu objektīvus rezultātus, jāveic izpēte dabā, kur ir vēl daudzi citi faktori, kas šos mērījumus ietekmē.
Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulē zemfrekvences skaņu un infraskaņu
Atkarībā no vēja turbīnu augstuma palielinās zemas frekvences un infraskaņas spektrs, kā arī palielinās tā izplatības attālums. Tā kā vēja parkos tiek izvietots liels daudzums vēja ģeneratoru tuvu viens otram, tad nepieciešams ņemt vērā viļņu interferences parādību, kad emitētie viļņi var savstarpēji pastiprināties radot pulsējošu, augstas intensitātes infraskaņas lauku.
Mirgošanas efekts
Pētījumā norādīts, ka dēļ turbīnas rotācijas izraisītā mirgošanas efekta tuvu dzīvojošo iedzīvotājiem pasliktinās psihoemocionālais stāvoklis un pieaug aizkaitinājums. Turbīnu areāla zonā atradīsies visa Latvijas Valsts teritorija. Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulē mirgošanas piesārņojumu un informācija par šo tēmu tiek balstīta uz ārzemju regulējumu.
Teritorijas aizsardzība
VES valsts pierobežas teritorijās primāri rada riskus un apdraudējumu valsts drošībai. VES būvniecība šajās teritorijās nav iespējama, ko pierādījusi ārvalstu prakse, jo tā būtiski traucē valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
Īpašuma vērtību kritums
VES tuvums ietekmē arī tuvu esošo nekustamo īpašumu vērtību. Veicot izpēti, ir atrodami pētījumi, kas norāda uz acīmredzamu nekustamā īpašuma vērtības samazināšanos 15%-30% apmērā Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā un citās valstīs. Daudzi īpašumi lauku apvidū, radītās negatīvās vēja parku ietekmes dēļ, tiek pamesti un vairāk rodas degradētas, neapdzīvotas teritorijas.
VES būvniecība Latvijā nesniedz garantiju par ieguldīto investīciju atgūšanu
Ir ļoti apšaubāma šādu vēja parku īstenošanas finansējuma spēja atmaksāties Latvijas teritorijā. Vācijā Reiznē-Pfalcā VES darbība gada laikā veido tikai 17% no tai aprēķinātās pilnās slodzes. Hesenē šis īpatsvars sastāda 16.8%. Šie zemie izmantošanas rādītāji, kuri rodas, jo nav iespējams palielināt vēja jaudu, norāda uz to, ka šādi vēja parki arī Latvijā darbosies krietni zem maksimālās iespējamās jaudas. Tas norāda, ka šādu VES būvniecība ir neekonomiska un nelietderīga. Jau pēc 7-10 gadiem ir nepieciešami kapitālie ieguldījumi iekārtu darbības tālākai nodrošināšanai, bet pēc 3-5 gadiem ir nepieciešamas tehniskās apkopes. “
Pēc šīs vēstules tapa Mana balss iniciatīva VES parku izbūves un izpētes apturēšanai.