Skip to content
PIEKRASTE RĪTDIENAI
Menu
  • PAR MUMS
  • KURZEMES PIEKRASTE
    • AIZSARGJOSLA
    • AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS
  • PIEKRASTE RĪTDIENAI
    • IESTĀŠANĀS BIEDRĪBĀ
  • PASĀKUMI
    • KONFERENCE
    • PIKETS PRET K2VENTUM PĀVILOSTĀ
    • KEM vizīte Pāvilostā
    • Pikets pie Ministru kabineta
    • DEBATES PAR BALTIJAS JŪRAS PIEKRASTES NĀKOTNI
  • VĒJA ELEKTROSTACIJAS
    • k2 ventum stāsta patiesību vai melo?
    • MK AKCEPTA LĒMUMS
      • KĀ IESNIEGT TAP PORTĀLĀ
      • IEBILDUMU PARAUGI TAP
    • ATBILD MINISTRIJAS
      • Atbild KEM
      • Atbild VM
      • Atbild EM
      • Atbild VARAM
      • Atbild AM
      • Atbild ZM
      • Atbild DKN
      • Atbild VUGD
  • ZIŅAS
  • MANABALSS.LV
  • BLOGS
  • KONTAKTI
  • Privātuma politika
Menu

Atklāta vēstule no enerģētikas un fizikas ekspertiem

Posted on March 1, 2026March 4, 2026 by Sstepina

2025. gada maijā Valsts Prezidentam Edgaram Rinkevičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Ministru Prezidentei Evikai Siliņai un Latvijas sabiedrībai nosūtīta atklāta vēstule, kurā pausts satraukums par enerģētikas stratēģiju un izteikts lūgums to pārstrādāt. Turpinājumā vēstules teksts.

Iepazinušies ar projektu “Latvijas enerģētikas stratēģija 2050”, ierosinām to nepieņemt un pārstrādāt sekojošu iemeslu dēļ:
1. Stratēģija turpmāk paredz attīstīt elektroenerģijas ģenerējošās jaudas tikai no vēja (VES) un saules enerģijas (SES) , sasniedzot 2050. gadā 7500 MW, jeb ~70% no visa kopapjoma. VES un SES ražošanas jauda var svārstīties robežās no 0-7500MW.
2. Netiek paredzētas attīstīt “bāzes” jaudas, tās kuras apzināti var vadīt un regulēt cilvēks. Netiek paredzēts arī veidot starp savienojumus ar kaimiņvalstīm, saglabājot tikai esošās 2800 MW starp savienojuma jaudas.
Šāda stratēģijas īstenošana var radīt ļoti nelabvēlīgas sekas.

  1. Sadārdzināt gala ( elektroenerģijas cena + piegādes cena) maksājumus patērētājiem, ko uzskatāmi var redzēt EUROSTAT datu bāzē par elektroenerģijas cenām Eiropas valstīs. Tas ir tāpēc, ka nepieciešams dublēt VES un SES jaudas ar “bāzes” jaudām,( kuras turklāt šo VES un SES dēļ, netiek ekonomiski izmantotas), akumulācijas iekārtām, vai starp savienojamiem. Tas viss sadārdzina kopējo energoapgādes sistēmu. To redzam jau šobrīd, kad par balansēšanas jaudu ietekmi uz tarifu, 75% būs jāmaksā patērētājam, nevis tiem, kas šo ietekmi rada. Valstīs, kurās ir liels VES un SES jaudas īpatsvars, tur ir pašas lielākās elektroenerģijas gala cenas.
  2. Ievērojami samazinātvisas energosaimniecības drošību, jo pie tik neprognozējamām VES un SES jaudu svārstībām var tikt automātiski atslēgtas pat “bāzes” elektrostacijas, izraisot plaša mēroga enerģētikas krīzi. Tā tas notika Spānijā un Portugālē.
  3. Liela daļa sabiedrības šaubāspar VES un SES nekaitīgumu videi un veselībai, tā radot spriedzi sabiedrībā, kas nenāk par labu Valsts attīstībai.
  4. Cerības, ka varēs VES un SES saražoto elektroenerģiju pārdot kaimiņvalstīs, ir niecīgas. Jau tagad prakse parāda, ka brīžos, kad elektroenerģiju ražo saule, vai vējš, tad elektroenerģijas cena ir tuvu nullei, vai pat negatīva. Un tas ir visās valstīs.
  5. Stipri apšaubāmas gaidas, ka ar VES un SES ieviešanu tiks lielā mērā aizstāts dabasgāzes patēriņš un samazināti CO2 izmeši, jo gāzes TEC, piespiežot tām strādāt “pīķa” balansēšanas režīmā, gāzes patēriņš nesamērojami pieaug

Ierosinām paredzēt stratēģijā.

  1. Attīstīt elektroenerģijas ražošanas “bāzes” jaudas, īpašu vērību paredzot koģenerācijas attīstībai. Izvērtējama arī kodolenerģijas izmantošana.
  2. Nepieļaut VES un SES jaudu īpatsvaru lielāku par 30% no kopējās ģenerējošās jaudas.
  3. Veikt rūpīgu analīzi par iespējamo VES un SES ietekmi uz elektroenerģijas pārvades un sadales izmaksām novērtējumu un atbilstošas pakalpojumu tarifu prognozes.
  4. Daudz precīzāk prognozētikgadējo iespējamo elektroenerģijas patēriņu, lai nepieļautu lieku ģenerējošo jaudu izveidošanu, un esošo nenoslogošanu, tā nelietderīgi iztērējot līdzekļus.
  5. VES un SES privātiem attīstītājiem nesniegtnekādu Valsts atbalstu, vai garantētu cenu par saražoto elektroenerģiju. VES un SES radīto negatīvo ietekmi uz jaudu balansēšanu, jāapmaksā no viņu pašu
    līdzekļiem kā arī jāsniedz līdzfinansējums tīklu izveides un pieslēguma izmaksām.

Atklātai vēstulei pievienoti pielikums par enerģētiskās stratēģijas nepieciešamajiem uzlabojumiem un to analīzi, taču tie nekad nav tikuši publicēti un pieminēti valsts pārvaldē.

Vēstules autori

Ilmārs Stuklis      –  AS Latvenergo ex. Valdes loceklis ;  Pasaules enerģētikas Padomes, LV Nacionālās komitejas loceklis
Kārlis Purnis     –  AS Latvenergo ex. Valdes loceklis
Ivars Liuziniks  –  AS Sadales tīkls ex. Valdes priekšsēdētājs
Visvaldis Grāveris – dr. phys, fiziķis
Guntars Vītols – fiziķis, ekonomists
Andris Romanovskis – FB grupas “Mikro ģeneratori Latvijā” līdz administrators.
Andris Jaunsleinis – enerģētiķis
Aleksandrs Lielmežs – siltum enerģētiķis
Dainis Šēnbergs – vadības konsultants

Uz vēstuli enerģētikas ekspertiem nav atbildēts līdz pat šai dienai. Vai tas nozīmē nevēlēšanos ieklausīties?

Vai zināji, ka pašreiz Latvenergo valdē nav neviena cilvēka ar enerģētikas izglītību? Tas tikai norāda uz to, ka enerģijas politika Latvijā ir bizness un tam enerģētiku nav jāzina.

Leave a Reply Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

  • Ainava
  • Cilvēks
  • Īpašums
  • Nauda
  • Putni
  • Sabiedrība
  • Veselība
  • July 2026
  • March 2026
  • October 2025
  • July 2025
  • June 2025
  • April 2025
  • February 2025
  • January 2025
  • December 2024
  • November 2024
  • August 2024
  • July 2024
  • June 2024
  1. Sstepina on Mums bedres uz ceļiem, putniem – vēja turbīnasApril 30, 2025

    Paldies par komentāru. Un cilvēks rada arvien jaunus šķēršļus dabīgajiem procesiem - par to ir stāsts. Izvietojot vēja parkus tuvu…

  2. Svetlana Ulanovica on Mums bedres uz ceļiem, putniem – vēja turbīnasApril 26, 2025

    Vieglas peļņas guvējiem tas ir gluži vienaldzīgi.

  3. Rudzītis on Mums bedres uz ceļiem, putniem – vēja turbīnasApril 25, 2025

    Nevajag salīdzināt skrūves ar vāciešiem - tas par Ķīnu. Vai Jūs esat paskaitījis cik putnu aiziet bojā uz autoceļiem?

  4. Riks on Vēja parku smalkā fizika – infraskaņaMarch 18, 2025

    Atvainojos, bet kāds ir šī raksta informatīvais sniegums? Tika noskaidrots, ka zemfrekvences skaņa var būt kaitīga cilvēkam? Uzzinājām, ka to…

  5. Janis Blahins on Infraskaņa no zinātnes skatu punktaMarch 13, 2025

    Un, last but no least, ieteicams izlasīt arī publikācijas: https://www.intechopen.com/chapters/85225 chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1260/0263092001493029 chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://m.ciop.pl/CIOPPortalWAR/file/95674/2022111512226&R_3_Article_Pawlaczyk_Review_OK.pdf chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.ndt.net/article/ultragarsas/Vol.64-No.3-2009_06-Guzas.pdf chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://voute.bape.gouv.qc.ca/dl/?id=00000459220 chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://assets.publishing.service.gov.uk/media/5a7dfba8ed915d74e33ef48e/RCE-14_for_web_with_security.pdf https://ujoh.org/occupational-exposure-to-infrasonic-and-low-frequency-noise-actual-problems-of-hygienic-standardization

©2026 PIEKRASTE RĪTDIENAI | WordPress Theme by Superbthemes.com