Ievads – atkrastes vēja enerģija kā nākotne?
Latvijā šobrīd tiek plānots tikai viens atkrastes vēja parks – ELWIND, kas tiek veidots kā kopīgs Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekts. Tā ietvaros plānots attīstīt divas atkrastes vēja enerģijas teritorijas: viena Latvijas teritorijā un otra Igaunijas teritorijā, izveidojot ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu starp abām valstīm. ELWIND tiek pozicionēts kā stratēģisks ieguldījums reģiona enerģētiskajā neatkarībā un drošībā, klimata mērķu sasniegšanā un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanā.
2025. gada 18. februāra Ministru kabineta (MK) sēdē tika noteikts ELWIND laukums jūrā 200 km2 platībā. Salīdzinājumā ar sākotnēji izvēlēto izpētes teritoriju šis laukums ir pārbīdīts par vairāk nekā 7 kilometriem tālāk jūrā, un tajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizē izpētes veikšanu. Tādējādi plānotā ELWIND teritorija atradīsies 22 kilometrus no Pāvilostas un 31 kilometru no Jūrkalnes. Lai gan projekts tiek virzīts ar valsts atbalstu, to realizēs privāts attīstītājs, kas tiks noteikts izsoles kārtībā. Līdzīga attīstība notiek arī Igaunijas pusē.
Tomēr, raugoties no piekrastes sabiedrības perspektīvas, rodas būtisks jautājums: kad tieši sabiedrība tiek iesaistīta šāda mēroga lēmumos?
Avots: Pixabay
Kur sākas lēmumu pieņemšana?
Svarīgākie lēmumi, tostarp tie, kur drīkst un kur nedrīkst būvēt atkrastes vēja parkus, tiek pieņemti jūras telpiskās plānošanas procesā. Tas ir sarežģīts un daudziem sabiedrības locekļiem mazpazīstams process, kur atbilstoši Eiropas Savienības Jūras telpiskās plānošanas direktīvas 2014/89/ES prasībām, kas ieviestas nacionālajos tiesību aktos, tiek noteikts, kādām funkcijām Latvijas jūras teritorija ir izmantojama: kur zvejot, kur attīstīt tūrismu, kur izvietot militāras zonas un tostarp kur arī būvēt atkrastes vēja parkus.
Latvijā jūras telpiskais plānojums pirmo reizi tika apstiprināts ar MK 2019. gada 21. maija rīkojumu Nr. 232. Tajā arī tika iezīmētas pirmās teritorijas, kas atzītas par piemērotām atkrastes vēja enerģijas attīstībai un definētas kā “vēja parku izpētes zonas”. Šajā brīdī ir svarīgi saprast, ka jūras telpiskā plānošana nav tikai kartogrāfisks vingrinājums – tā ir politisko prioritāšu un ekonomisko interešu izteikšana telpā. Tiklīdz šīs teritorijas ir iekļautas plānā kā piemērotas vēja enerģijas attīstībai, diskusiju telpa strauji sarūk. Vēlākajos posmos, arī ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā, sabiedrība vairs nevar apšaubīt un apstrīdēt pašu teritorijas izvēli – tiek spriests vien par tās iespējamo ietekmi.
Tieši tāpēc pēc iespējas plašākai sabiedrības līdzdalībai ir jānotiek jau šajā agrīnajā plānošanas (stratēģiskajā) posmā, nevis tikai IVN laikā, kad projekts jau virzās uz būvniecību. Te būtu vietā jautājums: kāpēc sabiedrība par projektu, kas ietekmēs desmitiem gadu mūsu jūras ainavu, vidi un piekrastes dzīvi, uzzina tikai IVN stadijā? Vai tas atbilst atklātas, iekļaujošas demokrātijas principiem?
Avots: Teritorijas jūrā ar piemērotiem apstākļiem vēja enerģijas ražošanai
Kas piedalās, un kad?
Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti paredz sabiedrības līdzdalību jūras telpiskās plānošanas procesā. Tomēr, tā kā jūras telpiskā plānošana ir sarežģīts un tehnisks process, praktiski tajā galvenokārt ir iesaistīti plānotāji, valsts institūcijas un nozaru eksperti un pārstāvji.
Arī Latvijā pirmais jūras telpiskās plānošanas process tika īstenots ar drīzāk formālu plašākas sabiedrības iesaistes komponenti, un – var teikt – faktiski plaša sabiedrības diskusija par to nenotika. Piemēram, piekrastes pašvaldībām bija iespēja izteikties, taču kopumā procesa redzamība bija zema. Līdzīgi kā daudzos citos stratēģiskās plānošanas procesos, komunikācija bija formāla, sarežģīta un tehnokrātiska – saprotama tikai nelielam ekspertu lokam. Fakts ir tāds: tikai ļoti neliela plašākas sabiedrības, tostarp piekrastes kopienu, daļa par šo procesu zināja vai tajā piedalījās. Lielākā daļa piekrastes iedzīvotāju šajā agrīnajā posmā netika uzrunāta, informācija bija grūti saprotama, un līdzdalības mehānismi – drīzāk formāli, nevis patiesi iesaistoši.
Būtu gan bijis jābūt pretēji: jānodrošina pēc iespējas plašāka sabiedrības līdzdalība,īpaši ņemot vērā ilgtermiņa sekas uz jūras vidi un piekrastes attīstību. Sekas ir tādas: daudzi vietējie iedzīvotāji – zvejnieki, uzņēmēji, dabas aizstāvji un vienkārši vietējie iedzīvotāji, – par atkrastes vēja enerģijas ieguves zonu iezīmēšanu un ELWIND projektu ir uzzinājuši tikai tad, kad sākās IVN procedūra, proti, retrospektīvi – kad sabiedriskās apspriedes stratēģiskā līmenī jau bija notikušas vai kad informācija tika ievietota PDF dokumentos specializētās tīmekļa vietnēs vai plānošanas portālā, kuru lielākā daļa sabiedrības nemaz nelasa. Šāda pieeja neveicina uzticību.
Kā jau iepriekš norādīts, IVN posms faktiski ir viens no pēdējiem pirms lēmuma pieņemšanas par projekta īstenošanu. Iedzīvotāji var izteikt savas bažas par putnu migrāciju, trokšņa ietekmi vai vizuālo ainavu, bet pašas teritorijas izvēle jūrā vairs nav apspriežama – tā jau ir apstiprināta stratēģiskā līmenī. Rezultātā tagad mēs redzam klasisku gadījumu, kadsabiedrība tiek sniegta reāla iespēja piedalīties tikai tad, kad būtiskākie lēmumi faktiski jau ir pieņemti un iespējas ietekmēt lēmumus praktiski nav. Un tas var raisīt pamatotu neuzticību un pretestību. Cilvēki jūtas atstāti ārpus to lēmumu loka, kuros būtu bijis būtiski ņemt vērā ne tikai ekoloģiskos, bet arī sociālos, kultūras un ekonomiskos aspektus.
Arī starptautiskā pieredze liecina, ka agrīna, jēgpilna sabiedrības iesaiste palīdz izvairīties no konfliktiem, uzlabo projektu kvalitāti un veicina sabiedrības atbalstu. Citur Eiropā – piemēram, Skotijā, Nīderlandē vai Dānijā – līdzīgas situācijas risinātas, izmantojot agrīnas sabiedriskās konsultācijas (vēl pirms teritoriju iezīmēšanas), interaktīvas kartes ar ar iespēju iedzīvotājiem komentēt plānotās zonas, kopienu fondus, kas nodrošina tiešu ieguvumus piekrastes sabiedrībām, un atgriezeniskas diskusijas, kurās eksperti skaidro riskus, alternatīvas un pielāgojumus.
Latvijai būtu iespēja šīs pieejas pārņemt – īpaši tagad, kad ELWIND ir tikai pirmais solis un iespējams, ka nākotnē tiks apsvērti vēl citi atkrastes vēja projekti.
Avots: Freepik
Vēl nav par vēlu: pēdējais brīdis mainīt šo pieeju
Jūra nav tukša telpa. Tā ir vide, kur satiekas daba, darbs un dzīve. Un tās nākotni nevajadzētu plānot, apejot sabiedrību.
Šādā kontekstā, pirmkārt, ir svarīgi uzsvērt nozīmi, kāds varētu būt, iesaistot plašāku sabiedrību un jo sevišķi piekrastes kopienas jūras telpiskās plānošanas procesā. Saskaņā ar MK rīkojuma Nr. 232 5. punktu pašreizējai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada 30. decembrim un līdz 2029. gada 30. decembrim ir jāiesniedz MK starpposma novērtējumus par jūras telpiskā plānojuma īstenošanu un priekšlikumus plānojuma aktualizēšanai. Šajos novērtējuma procesos un priekšlikumu izstrādē tad arī būtu jānodrošina plašākas sabiedrības patiesa iesaiste.
Otrkārt, ELWIND vēl ir agrīnā attīstības stadijā – attīstītājs nav izraudzīts, IVN vēl turpinās, un jūras apstākļu izpēte tikai sākusies. Tas nozīmē, kasabiedrības iesaisti vēl ir iespējams padarīt jēgpilnāku. Taču tas prasa atzīt, ka informēt nav tas pats, kas iesaistīt. Un ka “sabiedrības viedoklis” nav tikai atzīme projekta dokumentācijā.
Šādā ziņā ELWIND var kļūt par pozitīvu piemēru – ja plānošana turpmāk notiks kopā ar sabiedrību, nevis tikai tās vārdā.Tas nozīmē, ka procesā tiks iesaistīti ne tikai projektētāji un ierēdņi, bet arī tie, kas pie jūras dzīvo, strādā un jūru izjūt kā savu. Viņiem jūra nav tikai politiskā prioritāte vai ekonomisks potenciāls – tā ir daļa no dzīves telpas, no kultūras un identitātes. Ja mēs vēlamies godīgu pāreju uz atjaunojamo enerģiju, tad šī pāreja nevar notikt bez demokrātiskas līdzdalības.
Turklāt sabiedrības iesaistes trūkums agrīnajos posmos nav tikai ētikas vai demokrātijas jautājums. Tas ir arī praktiskas ilgtspējas jautājums. Projekti, kas tiek virzīti bez sabiedrības atbalsta, nereti tiek iesaistīti konfliktos un tiesvedībās. Tas rada kavēšanos, neparedzētas izmaksas un negatīvu fonu pašai nozarei. Laicīga, jēgpilna un atklāta komunikācija ir būtiska ne tikai iedzīvotājiem, bet arī investoriem un valstij kopumā. Ja gribam veidot godīgu, ilgtspējīgu enerģētikas nākotni, sabiedrībai jādod ne tikai tiesības izteikties, bet arī reālas iespējas ietekmēt lēmumus no paša sākuma.
Nobeigums
Lai gan Latvijā lielā mērā dominē “informēšanas” pieeja, nevis līdzdalības kultūra, bet valstij ir patiesi svarīgi nodrošināt sabiedrības atbalstu enerģētikas pārejai, tad ir nepieciešams daudz aktīvāks dialogs ar piekrastes kopienām. Tas ir jāveido jau agrīnā plānošanas stadijā,
Tas nozīmē ne tikai informatīvas kampaņas, bet arī konsultācijas pirms teritoriju noteikšanas stratēģiskā līmenī,sabiedrības līdzdalības mehānismus, kas ļauj cilvēkiem reāli ietekmēt plānošanas procesu (un ELWIND gadījumā arī IVN rezultātus), piemēram, ar lokāliem forumiem, digitālām platformām ar saprotamu informāciju un pat reāliem iedzīvotāju balsojumiem vai izvērtējumiem. It sevišķi ir jāuzsver, ka ir nozīmīgi, lai informācija būtu saprotamā valodā un lai tiktu nodrošināta iespēja piedalīties arī visiem ieinteresētajiem sabiedrības locekļiem, kuri nav inženieri, juristi vai plānotāji. Un tas nozīmē – uztvert sabiedrību nevis kā šķērsli, bet kā partneri.
Latvijas jūras telpa pieder visiem – tā ir kopīga vērtība. Ja mēs to plānojam tikai “no augšas uz leju”, riskējam zaudēt gan cilvēku uzticēšanos, gan iespēju veidot patiesi ilgtspējīgu nākotni. Atkrastes vēja attīstība ir svarīga, bet arī tās norises veids ir svarīgs. Demokrātija nebeidzas tur, kur sākas jūra.
Darbs izstrādāts Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena “Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana” 5.2.1.r. reformas “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma” 5.2.1.1.i. investīcijas “Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti” otrās kārtas “Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti” ar saimniecisku darbību nesaistītu projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” ietvaros finansētā granta projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” (Nr. LU-BA-ZG-2024/1-0024).
Avoti:
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas atkrastes vēja parka ELWIND izpētes laukums pārvietots par septiņiem kilometriem tālāk jūrā. Pieejams: https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/pec-iedzivotaju-iniciativas-atkrastes-veja-parka-elwind-izpetes-laukums-parvietots-par-septiniem-kilometriem-talak-jura [aplūkots 2025. gada 15. jūlijā].
Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam: MK 2019. gada 21. maija rīkojums Nr. 232. Latvijas Vēstnesis, 2019. 23. maijs, Nr. 102.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas ietvaru (OV, L 257, 135.–145. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/89/oj).