Pateicībā dr.phys. Visvaldim Grāverim par uzticēto materiālu

Dzintara gredzenu solīja saldi
Dziļjūras vārava visskaistākā.
Gredzens un devēja – putas un maldi,
Krastā tik viļņi dej: Rai-dai-dai-dā!
(Fricis Bārda)

Pēdējā laikā stipri sarosījušies visvisādi Zaļās jeb Atjaunīgās enerģijas (AER) spekulanti. Sola kādus tik ne labumus, ja vien iegādāšoties no viņiem vai pasūtīšot uzstādīt lielākas vai mazākas saules paneļu elektrostacijas (SES) vai vēja turbīnu elektrostacijas (VES). Ja to izdarīšot, tad teju plūdīšot piena upes ķīseļa krastos.  Tiek rīkotas sapulces, kurās piedaloties vēja parku attīstītājiem kopā ar iedzīvotājiem, tiek apspriesta jauno vēja parku ietekme uz ainavu un apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Vēja parku attīstītāji ļoti apmierina šādu sapulču tematika. Kāpēc? – Tāpēc, ka  ietekme uz ainavu, gan uz apkārtējo cilvēku dzīves kvalitāti ir diezgan subjektīvas lietas, ko nevar izmērīt. Kas vieniem nepatīk, citiem vienaldzīgi, vai pat patīk. Un viņi var uzjautrināti noraudzīties no malas, kā lielākā sabiedrības daļa ir sarīdīta pret mazāko, vēja parka tuvumā dzīvojošo daļu.

Ka pēdējie, maitas, negribot pieciest sīkas neērtības kaut kāda “kopējā labuma” dēļ.

            Kāds ir šis “kopējais labums” un vai maz vispār ir, paliek neizrunāts. Cik šie solījumi pamatoti, un cik patiesības ir viņu apgalvojumos:

• ka Latvija impotē elektrību, jo nepietiekot ģenerējošo jaudu;
• ka SES un VES uzlabošot Latvijas energosistēmas drošumu un neatkarību;
• ka Latvijai tas izdevīgi, jo kļūšot par elektroenerģiju eksportējošu valsti;
• ka ar SES un VES aizstāšot fosīlo kurināmo;
• ka pret SES un VES iebilstot tikai fosilā kurināmā magnātu uzpirktie;
• ka saules un vēja enerģija ir vislētākā,
• dabai visdraudzīgākā un ilgtspējīgākā;
• cik mājsaimniecību spēj apgādāt saules vai vēja parks?
• ka SES un VES komplimentāri papildina viens otru;
• ka lielākas SES un VES jaudas nodrošina labāku elektroapgādi;
• ka modernākas SES un VES būtiski uzlabošot situāciju;
• ka 90% no vēja turbīnu sastāvdaļām esot pārstrādājamas;
• ka…, ka…, ….

Šoreiz pietiks! Sāksim izķidāt, cik šajos apgalvojumos un saldajos solījumos ir patiesības un cik maldu, māņu vai klaju melu. Ja pats esat sapratis, varat tālāk nelasīt, ja ne – te mans viedoklis (Visvaldis Grāveris)

          Latvija importē elektrību, jo nepietiekot ģenerējošo jaudu?

            Latvija nespēj sevi pilnībā apgādāt ar elektrību, tādēļ 20% līdz 30% tiek importēti, un ar SES un VES šo importu vēlas aizstāt.

            Ģenerējošās jaudas Latvijā pilnīgi pietiek, lai sevi apgādātu ar elektroenerģiju visu laiku, jo Latvija kopā dienā patērē ap 1000 MW (MegaVatu), nakts stundās, un brīvdienās tas nokrītas līdz kādiem 600 MW. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju kopējā jauda ir 1550 MW un pāris mēnešu gadā, kad Daugavā ir daudz ūdens, Daugavas hidroelektrostacijas apgādā visu Latviju pilnībā ar elektrību un vēl paliek pāri eksportam. Kad ūdentiņš Daugavā sāk aptrūkties, tad Latvijas termoelektrostacijas (TES), kuru kopējā jauda ir pāri par 1100 MW, spēj aizpildīt šo iztrūkumu. Tā ka apgalvojums, ka jāimportē tādēļ, ka trūkst, nevar saražot, ir nepatiess. Importē nevis tādēļ, ka nespēj saražot, bet gan tādēļ, ka importētā elektrība atsevišķos brīžos ir stipri lētāka, nekā tā, ko tai brīdī varētu saražot paši.

SES un VES uzlabošot Latvijas energosistēmas drošumu un neatkarību?

   EM, KEM un VARAM ministrijas apgalvo, ka ar SES un VES mēs uzlabosim Latvijas elektroapgādes drošumu un neatkarību.

Neuzlabos, jo gan saules elektrostacijas, gan vēja elektrostacijas ražo neprognozējami nevienmērīgu, patēriņa pieprasījumam neatbilstošu enerģiju tās lielā mainīguma dēļ (1.att.).

1.attēls. Latvijas vēja parku ģenerācijas kopaina šā gada janvārī. Ekrānšāviņš no ast.lv vietnes. Devums haotiski kūļājās starp 115 MW un 0 MW, vēja parku kopjaudai esot ap 133 MW.

Notiekas tieši otrādi, elektroapgādes drošums tiek apdraudēts, jo brīžiem, kad spīd saulīte un pietiekami spēcīgs vējš, elektrība tiek ražota pārpārēm. Var pārsniegt pat pieprasījumu, bet vēl biežāk naktīs un bezvējā netiek ražots nekas, pie kam no viena stāvokļa uz otru dažbrīd notiek ļoti strauji lēcieni, kurus elektrotīklam grūtības kompensēt. Tādēļ arvien lielāka saules un vēja enerģijas iespiešanās elektroenerģijas ražošanā ne tikai neuzlabo, bet tieši otrādi, apdraud elektroapgādes stabilitāti un drošību [1].
            Notiekošo varētu salīdzināt ar labi organizētu orķestri un kori, kuram tiek pievienoti tūkstošiem bērnudārznieku ar savām rotaļu vijolēm, taurītēm un bundziņām. Viņi galīgi neseko ritmam un diriģenta zizlim, dažubrīd iebļaujas pilnā rīklē, bet lielākoties haotiski kaut ko čabina, vai arī tikai urbina degunu. Nodiriģēt, novadīt bez avārijām elektrotīklus SES un VES sabangotajā enerģijas okeānā ir tīri vai neiespējamā misija, ko agrākie elektrotīkli nespēj [2]. Tam nolūkam nepieciešama ļoti dārga elektrotīklu pārbūve uz tā sauktajiem inteliģentajiem jeb viedajiem tīkliem (smart grids).

Šķiet, viedo tīklu nepieciešamība un izbūve varētu būt viens no patiesajiem iemesliem, kāpēc būtiski tika palielināti sadales tarifi.

Ar daudzām SES un VES Latvija kļūšot par elektroenerģiju eksportējošu valsti?

            Mūs kārdina, ka sabūvējot daudzas SES un VES, mums elektrības būs tik daudz, ka varēsim labi nopelnīt, eksportējot vērtīgu elektroenerģiju. Uz kurieni – uz Zimbabvi, vai?

            Atkal apgalvojums, kurš ir visai apšaubāms, jo arī mūsu kaimiņi, kas ir bijuši tikpat gudri (lasi: muļķi), un attīstījuši arī milzīgas saules un vēja enerģijas jaudas, nezinās, kur likt. Brīžos, kas ir labvēlīgi šīs enerģijas ražošanai, tā pārpārēm tiks saražota arī pie viņiem. Tāpat viņiem pacelsies problēma, kur to likt. Tā ka, cerēt uz izdevīgu šīs pārpārēm saražotās, liekās saules un vēja enerģijas eksportu, nevar būt ne runas.

            Arī otrādi – tad, kad mums SES un VES ražos slikti, vai neražos nemaz, liela varbūtība, ka arī kaimiņi saskarsies ar to pašu problēmu. Šāda Dunkelflaute (t.i., kad nav ne vēja, ne saules) situācija uz dažām dienām iestājās gandrīz visā Eiropā šā gada janvārī. Palīdzēt kaimiņiem varēja tikai tie, kam ir liekas bāzes enerģijas jaudas – ogļu vai gāzes termoelektrostacijas (TES), vai atomelektrostacijas (AES). Pie kam tirgus cena šajos brīžos kļūst pietiekami augsta un enerģijas eksports pievilcīgs.

Ar SES un VES aizstāšot fosīlo kurināmo (dabasgāzi). Nopietni??

Enerģētikā pastāv dzelžains likums, ka vienu bāzes enerģijas avotu var aizstāt tikai ar citu bāzes enerģijas avotu, ne citādi.

Maza atkāpe. Enerģijas avoti iedalās bāzes enerģijas avotos: ogles, naftas produkti, gāze, vēl  AES un pārējos, pie kuriem pieder arī atjaunīgie energoresursi – AER, tai skaitā SES un VES. Tikai bāzes avoti var nodrošināt stabilu, nepārtrauktu elektroapgādi, jo tos var ieslēgt pēc vajadzības, tie spēj sekot mainīgam pieprasījumam un, pieprasījumam krītoties, pietaupīt kurināmo nākošai vajadzībai. Vēl šāda īpašība piemīt īstermiņā mūsu gadījumā HES-iem, taču diemžēl ne visa gada garumā. Pasaulē ir retas vietas, parasti kalnainas, kur HES spēj kalpot kā bāzes avots visu gadu.

        Jo ne SES, ne VES, ražojot atbilstoši tā brīža dabas apstākļiem, galīgi nerēķinoties ar pieprasījumu, vienkārši nespēj nodrošināt pastāvīgu un drošu elektroapgādi, neiesaistot balansēšanā kādu no bāzes enerģijas avotiem.

        Nejēdzīgākais ir tas, ka šie AER, nepārtraukti lēkājot (skat. 1.att.),  piespiež šādā saraustītā režīmā strādāt arī balansējošās termoelektrostacijas. Izanalizēts, ka gāzes TES, ko visbiežāk izmanto AER strauji mainīgā devuma kompensēšanai, jo savas elastības dēļ vispiemērotākās, katastrofāli zaudē savu efektivitāti. Ja augstefektīvās CCGT gāzes TES, strādājot optimālā režīmā, sasniedz lietderības lietderības koeficientu gāzes enerģijas izmantošanā tuvu 60%, tad, strādājot balansēšanas, tā sauktajā “pīķa režīmā”, lietderības koeficients nokrītas vidēji līdz 25%. Līdzīgi kā automašīna, braucot nepārtrauktā start-stop režīmā pa pilsētu, patērē nesalīdzināmi vairāk degvielas uz nobraukto km skaitu nekā, braucot pa šoseju.

         Rezultātā SES un VES ražotā elektrība samazinājusi gāzes patēriņu ļoti nedaudz, ja vispār maz ko samazinājusi. Plaši pazīstams ASV vides aktīvists no Kalifornijas Maikls Šellenbergers tā arī raksta [3], ka SES un VES būtībā tik veic fosīlās enerģijas “zaļo atmazgāšanu” (greenwashing).

Pret SES un VES iebilst tikai fosilā kurināmā magnātu uzpirktie?

Patiesībā VES un SES ar fosilajiem enerģijas avotiem sader kā cimds ar roku.

            Arī es esmu saņēmis neskaitāmus apvainojumus, ka rakstot par SES un VES bezjēdzību, būtībā esot Gazprom aģents, lai gan man ar to nekāda sakara nekad nav bijis, nav un nebūs, jo, dzīvojot Liepājā, lietoju sašķidrināto propāna-butāna gāzi, ko, cik man zināms, ieved no Mažeiķiem.

            Fosilo magnātu un kremļa pakalpiņu birkas karināšana visiem tiem, kas iebilst pret SES un VES nejēdzību, ir ciniskākie un nelietīgākie meli, lai noslēptu faktu, ka vienīgā alternatīva fosilajiem un AER ir kodolenerģija – AES [2].

            Jo lielās degvielas ieguves un tirdzniecības kompānijas pat piedalās, ieguldot miljonus, SES un VES parku attīstīšanā, tādējādi nodrošinot sev augstāk pieminēto “zaļmazgāšanu” un brīžos, “kad saule nespīd un vējš nepūš”, vai spīd un pūš nepietiekami, sākas viņu pļaujas laiks (2.att.)

            Viņi pietiekami labi apzinās, ka notēlotā pretstāve ir tikai teātris, domāts naivai publikai, ka būtībā viņi nekā nezaudē, bet tieši otrādi iegūst, jo, kā raksta tas pats Šellenbergers “SES un VES leģitimizē fosilo lietošanu, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroapgādi”. Viņiem murgs ir – AES.

2.attēls  “Nav saules, nav vēja? Nekādu problēmu – ShellNatGas to atrisinās!” ShellGas reklāmas Ekrānšāviņš  Tīmeklī.

          Saules un vēja enerģija esot vislētākā??

Kā tad tā – solīja lēti, sanāca dārgi??

            No visām pusēm birst apgalvojumi un apliecinājumi, ka SES un VES enerģija ir ekstrēmi lēta, jo, lūk, kurināmais – saules un vēja enerģija nākot par velti. Taču tad kā gan tas nākas, ka valstīs, kurās SES un VES ieguldījums lielāks, augstāka arī elektroenerģijas cena patērētājiem (3.att.)?

3.attēls. Nepārprotama atkarība – valstīs, kur lielāks AER īpatsvars, dārgāka elektrība.

            Lūk, tā – rakstā [4]viss ir paskaidrots: Atjaunojamajai enerģijai ir neregularitātes problēma, tāpēc, lai gan tā ir lēta, ražojot elektroenerģiju, tā ir dārgāka nekā jebkurš cits enerģijas veids visu izmaksu dēļ, kas saistītas ar tās uzticamības nodrošināšanu.

            Lēta saules un vēja enerģija šķiet tikai tad, kad to apskata atrauti no pārējās sistēmas. Tad pielietojot izlīdzināto enerģijas izmaksu analīzes sistēmu EROEI jeb EROI(iegūtā enerģijas attiecība pret ieguldīto). Taču, ņemot vērā, ka SES un VES sava pastāvīgā mainīguma dēļ nu nekādi nespēj nodrošināt drošu un uzticamu elektroapgādi, tad AER gadījumā patiesais EROI jārēķina visai sistēmai, ieskaitot arī balansēšanas izmaksas [5]. Tad reālā aina vairs neizskatās tik rožaina (4.att.)

4.attēls. Iegūtā enerģija attiecībā pret tās iegūšanai patērēto, nerēķinot un ierēķinot balansēšanas izdevumus. 7 – robeža, zem kuras pasākums kļūst ekonomiski neattaisnojams. [5]

            Jūs teiksiet, ka, pateicoties SES un VES tagad tīklā šad un tad elektrību var dabūt par velti, vai pat tai ir negatīva cena. Ak, svētā vientiesība! Tas ir nevis tādēļ, ka SES un VES saražotu ekstra lēti, bet gan tāpēc, ka brīžiem šīs grabažas saražo tik daudz nevienam nevajadzīgas elektrības, radot elektrotīkliem pārslodzes problēmas, kad var avarēt visa sistēma, un iestāties vispārēja notumse (blackout). Mēģinot glābties no ļaunākā, sadales tīkli (ST) izmisumā ir ar mieru atdot par velti, vai pat piemaksājot, lai gan SES un VES samaksāts par pilnu tarifu. Kas sedz starpību? Protams, mēs visi, patērētāji, jo pārējā laikā ST jāpieliek pie elektrības cenas nedaudz, lai atgūtu zaudēto.

            Tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc, ST ielaužoties arvien vairāk SES un VES, vidējā elektrības cena pakāpeniski pieaug. Tāpat uz elektrības cenu pieaugumu lielu iespaidu atstāj nepieciešamība visu laiku attīstīt ST kapacitāti, lai tie varētu sagremot arvien vairāk ar savu mainīgo dabu haosu izraisošo avotu iespiešanās elektroapgādē. Viedo tīklu nemitīga attīstība ir ļoti dārga. Arī tas, ka tagad jāuztur paraleli divas sistēmas – jaunā SES + VES, bet nevaram atteikties arī  no vecās, neupurējot elektroapgādes drošību. Sava veida paradokss – SES un VES izspiež no tirgus TES, padarot viņu darbību, kā augstāk bija minēts, neefektīvu un neekonomisku, bet tajā pašā laikā bez TES iztikt nevar un, lai uzturētu TES pie dzīvības, vajag palielināt subsīdijas tām. Pat kaimiņos, Lietuvā un Igaunijā, pēdējā laikā attapušies, ka, neskatotie uz žilbinošajiem panākumiem VES parku izvēršanā, viņiem nepieciešams būvēt jaunas gāzes TES.

            Tiem, kam loģiska domāšana un kas ēd šokolādi (Tiem, kam ir smadzenes, šokolāde veicina domāšanu, kam nav – tie kļūst tikai vēl resnāki), sen vajadzēja apjaust, ka VES nav naudas drukājamā mašīna, lai tie varētu tirgot elektrību piemaksājot par to. Naudas drukāšana notiek tikai SES un VES īpašniekiem, ne elektrības patērētājiem, kā parādīts karikatūrā (5.att.). Nožēlojami, ka daudz šīs naudiņas aizplūst tālēs zilajās, jo lielā daļā, it sevišķi VES gadījumā, investori ir ārzemnieki. Taču šī peļņa iespējama tikai dēļ daudzajām nepamatoti un netaisnīgi piešķirtajām privelēģijām un subsīdijām, kas mūsdienās veikli nomaskētas. Noņemiet tās un … gan SES, gan VES, pavadīti ar vaimanām, pazudīs kā suga!

5.attēls. Naudas drukājamā mašīna. Ekrānšāviņš no Tīmekļa.

AER (SES un VES)  dabai visdraudzīgākā enerģija?

            Vēl viens skaļš paziņojums bez seguma. Rūpīgāk analizējot problēmu, redzam, ka SES un VES ietekme uz vidi jeb ekoloģiskā pēda ir daudzkārt lielāka, nekā to mālē.

Saules un vēja enerģija ir ļoti izkliedēta, tās enerģētiskais blīvums, ja tā var izteikties, ir  daudzu tūkstošu kārt mazāks kā fosilajiem un miljard-kārt kā kodolenerģijai [6].

Tādēļ, lai sakasītu kaut cik esošajām elektrostacijām atbilstošu enerģijas daudzumu, jābūvē monstrozas sistēmas, kas aizņem simtiem reižu lielākas dabas platības, un paģēr daudzkārt vairāk materiālu uz saražotās enerģijas vienību nekā TES vai AES [7]. Papildus materiālu patēriņš nozīmē papildus raktuves, papildus enerģijas šķiešanu un papildus vides piesārņošanu ar materiālu ieguves atkritumiem. Ekoloģiskā katastrofa Ķīnas Iekšējā Mongolijā, kur iegūst lielāko daļu mūsdienu VES ģeneratoru magnētiem tik nepieciešamo retzemju elementu neodīmu, ir viena no lielākajām mūsdienu pasaulē. Mūsu sērskābā gudrona dīķi bija tīrais mušas šķaudiens salīdzinājumā ar milzīgajiem skābes atlikuma ezeriem tur!

            Grūti aptverams arī apjoms, ko tiešā veidā šie SES un VES nodara dzīvajai dabai [8]. Nožēlojami klausīties, kā VES attīstītāju nopirkti ornitologi klārē, ka kaķi, lūk, apēdot daudz vairāk ērgļu, stārķu un sikspārņu. Sarkasms par to, ka tūkstoši kaķu apēstie zvirbuļi nodara nesalīdzināmi mazāku ļaunumu uz zvirbuļu populāciju nekā daži šajās vējdzirnavās samaltie ērgļi uz Latvijas ērgļu populāciju. Tāpat kā daži piemeklētie intervējamie, kas apgalvo, ka VES ritmiskais troksnis viņus nomierina, palīdzot iemigt, bet spārnu radītā midžināšana – kolosāla, atliek tik ieslēgt mūziku, sanāk tīrā diskotēka!

            Šeit vairākkārt pieminētais plaši pazīstamais vides aktīvists Šellenbergers [9]spiests retoriski izsaukties: Vai tiešām, lai glābtu mūsu Planētu, tā vispirms ir jāiznīcina??

            …un  ilgtspējīgākā?

            Nē, nē, neesmu neko saostījies, ne sapīpējies, ne arī noticējis pasaciņām par drīzo Pasaules galu, kura dēļ esot nepieciešami šie pasākumi ar zaļo enerģiju. Neticu arī, ka tuvākajā pārskatāmajā nākotnē saule varētu pārstāt spīdēt, un vējš pūst. Āķis slēpjas pavisam citā.

6.attēls. 2050.gadā nolieto saules paneļu atkritumi pēc svara divkārt pārsniegs pašreizējo visa veida plastmasas atkritumu svaru. Ko teiksit, zaļie?

            Pirmkārt, mūsu Planētai būs grūti izturēt to ekoloģisko slogu, ko rada SES un VES izgatavošana, lietošana un utilizēšana pēc tam (6.att.). Zobgaļi saka, ka “atjaunīgie” esot ļoti adekvāts nosaukums, tik jāsaprot tā, ka tie, salīdzinot ar TES un AES ir ar daudz īsāku darba mūžu, tādēļ bieži jāatjauno.

            Otrkārt, nevienam, izņemot dažus fantastus, tādus kā M.Z.Jacobson no Stanfordas Universitātes (kuru gan momentā citi eksperti ar skaitļiem un un faktiem apstrīd), nav izdevies ne pierādīt, ne parādīt, ka globāli ilgstoši varētu izdzīvot tikai ar zaļo enerģiju (7.att.).

            Treškārt, un pats galvenais iemesls, kas apšauba pasākuma ilgtspēju ir tas, ka pie patreizējām tehnoloģijām nav iedomājama daudzu saules paneļiem un vēja ģeneratoriem nepieciešamo materiālu ieguve bez fosilo, pirmām kārtām ogļu, iesaistīšanas. Ne velti Ķīna, kas joprojām vismaz pusi no patērētās enerģijas lēti saražo ar oglēm, ir kļuvusi par galveno saules paneļu un vēja turbīnu piegādātāju pasaulē. Pierādiet pretējo, ja varat.

7.attēls. Toties padzīvojām zaļi! [10]

            Cik mājsaimniecību spēj apgādāt saules vai vēja parks?

            Preses klišeja: rakstot par jebkuru jaunuzbūvēto saules vai vēja parku, kā likums, tiek minēts, ka tas spēšot apgādāt cik tur tūkstošus apkārtējo mājsaimniecību ar elektrību un ka tas būšot nenovērtējams ieguldījums vietējai elektrodrošībai juku laikos. Vai spēs? Jā!…. Pa retam… Fiksie eesti pois (kas teica, ka igauņi esot lēni?) ar savu Enefit piedāvā pirkt no viņiem zaļo elektrību. Ir pat izvēle: vispār zaļais mikslis, vai tikai saules, vai vēja atsevišķi. Pie joda!, interesanti gan, kur viņi naktī rauj saules elektrību, ved maisos no Austrumu puslodes? Jo, cik zināms, liela apjoma elektrības uzkrāšanas sistēmas neeksistē pie mums joprojām. Par baterijām aizmirstiet. Tās Latvenenergo dārgi iepirktās baterijas nav domātas ilgstošai elektroapgādei, bet gan, lai noturētu tīklu pie dzīvības tās minūtes, kamēr tiek palaistas HES turbīnas (ja pietiek ūdens), vai kamēr tiek ieslēgtas gāzes TES turbīnas, ja ūdens nepietiek. Vienīgais kaut cik perspektīvais uzkrāšanas veids, gan sadārdzinot elektrības cenu par kādu trešdaļu, ir HAES – hidroakumulācijas elektrostacijas. Tuvākā tāda ir dienvidu kaimiņiem – Kruonis HAES. Diemžēl esošā Daugavas kaskāde tam maz piemērota, bet tas jau cits stāsts.

            Par SES viss skaidrs, ne naktī, ne ziemā no šīm grabažām nav nekādas jēgas. Bet kā ar vēju?   Vējš tak kaut cik pūš vienmēr, tātad VES visu laiku kaut ko ražo? Ak, nē, pietiek paskatīties uz pirmo grafiku un redzam, ka aina stipri bēdīgāka. Kāpēc? Te neliela liriska atkāpe.

            Kaut kad agrāk, braucot garām Grobiņas vēja parkam, dažkārt brīnījos – vēja gandrīz nav, bet spārni griežas, tātad kaut ko ražo! Tikai vēlāk, rūpīgāk iepazīstot problēmu un, uzzinot par Betza likumu (rūpīgāk piedomājot, to varēja arī nojaust), sapratu, ka šis “kaut ko” praktiski nozīmē “neko”. Ko tad saka šis Betzs? To, ka vēja enerģija ir proporcionāla vēja ātrumam kubā, nevis tieši proporcionāla vēja ātrumam, kā pavirši pieejot problēmai tas varētu šķist. Praktiski tas izpaužas tādējādi: Ja vēja turbīna nominālo jaudu (to, kas rakstīta uz ģeneratora plāksnītes) sasniedz pie 15m/s, tad: 1/2jaudu pie 12m/s; 1/4 jaudu pie 9,4m/s; 1/10 jaudu pie 7 m/s; 1/100jaudu pie 3,2m/s.

Sanāk, lai šīs vēja turbīnas varētu strādāt, pārsniedzot pusjaudu, vajadzīga mērena vētra, bet pie vēja ātruma 2,5 ÷3,0 m/s, pie kura modernās vēja turbīnas sāk ražot, ražo mazāk par 1%, t.i., praktiski neko. Un pie vēl mazākiem vēja ātrumiem šis izslavēti varenais vēja parks nav spējīgs apgādāt pat nevienu mājsaimniecību! Un jūs noticējāt, ka spēj?

            Vai  SES un VES komplimentāri papildina viens otru?

            Atceros, pirms kādiem gadiem TV diskusijā par zaļo enerģiju biedrs (no JV partijas) Ašerādens, tolaik EM ministrs sapņaini prātoja: “Var gadīties, ka Ziemassvētku naktī saule nespīd, toties vējš pūš.” Tieši tā – VAR GADĪTIES… Taču šis biedrs/kungs no ASV dabas mācības stundu vietā ir sēdējis acīmredzot uz ielas stūra ar lozungu “Glābsim Klimatu!” kā plaši pazīstamā persona, vai arī nav nemaz ielūkojies dabā. Ja būtu ielūkojies dabā, tad būtu sapratis, ka daudz tipiskāka situācija ir, ka saulei rietot, arī vējš rimstas.

Tas arī viegli saprotams, jo vējš ir saules enerģijas blakusprodukts un rodas tādēļ, ka vienā vietā Saule sasildījusi vairāk, citā mazāk.

            Slinkums bija sameklēt Tīmeklī vācu enerģētikas ekspertu grafikas, kurās attēlots SES un VES devums ilgākā laika periodā. Kā tas bija sagaidāms no iepriekš teiktā, šīs līknes drīzāk korelē nekā antikorelē. Tā, ka sagaidīt, ka SES un VES viens otru stutēs, ir visai naivi.

            Mani bažīgu dara cits aspekts. Kad būs sabūvēti nejēgā SES un VES parki, kas notiks jaukā, saulainā un vējainā pavasara dienā? Līdz šim pavasara palos Latvenergo lielie HES-i vieni paši pilnībā apgādāja Latviju ar elektrību, un vēl palika pāri liels kušķis, ko izdevīgi eksportēja. Turpmāk šādās dienās arī šīs saules un vēja grabažas saražos nejēgā daudz, ka nebūs kur likt, jo arī kaimiņiem būs pārpārēm. Kas pirmie – vai SES un VES šo lieko, nevienam nevajadzīgo elektrību izgāzīs renstelē, vai arī Latvenergo būs spiests atvērt pārgāzes slūžas un citkārt tik vērtīgo ūdentiņu aizlaist jūriņā. Nelabas aizdomas, ka pirmām kārtām notiks pēdējais scenārijs.

            Vai  lielākas SES un VES jaudas nodrošina labāku elektroapgādi?

            Kategorisks NĒ! Par to, ka SES un VES nepapildina viens otru, nupat kā runājām. Neesam jau britu impērija, “kurā saule nekad nenoriet”. Ja saule spīdēs, tad vairāk vai mazāk tā spīdēs visā Latvijā. Ar vēju tāpat. Pieaugot SES un VES jaudai, pieaugs tikai lēcienu dziļums starp maksimālo jaudu un nekā neražošanu. Jo, lai cik lielas vien nebūtu SES jaudas, naktī tās neko neražos, VES tāpat, neatkarīgi no jaudas, bezvējā – čušš! Un tad vēl tas sasodītais Betza likums, kas svārstības padara vēl izteiktākas!

            Rezultātā ST būs vēl grūtāk tikt galā ar šīm nekontrolējamām ģenerācijas svārstībām, un mums neatliks nekas cits, kā atvērt mūsu maciņus, lai izbūvētu vēl viedākus elektrotīklus.

            Vai modernākas SES un VES būtiski uzlabos situāciju?

            Neuzlabos, jo noteicošā loma, kā augstāk redzējām, ir nevis jaudai, ne arī modernumam, bet gan dabas apstākļiem. Manhetenas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Marks Mills raksta [11]: “Saules paneļu, vēja turbīnu un bateriju tehnoloģijās neiespējami sasniegt tādus modernizācijas tempus kā datortehnoloģijās, kur katrus nedaudzus gadus atmiņas ietilpība pieauga 10-kārtīgi.

1. Saules paneļu fizikālā robeža (Šoklija-Kvesera robeža) ir aptuveni 33% fotonu maksimālā pārvēršanā elektronos; komerciālās šūnas šodien spēj 26%;

2. Vēja turbīnu fizikālais ierobežojums (Betza ierobežojums) ir maksimāli 60% vēja enerģijas uztveršanā; komerciālās turbīnas sasniedz 45%;

3. Akumulatoriem tāpat: maksimālā teorētiskā enerģija kilogramā naftas ir 15 reiz lielāka nekā maksimālā teorētiskā enerģija, ko spēj uzglabāt labāko akumulatoru kilogramā.” Spēlei beigas.

            Vēl augstāku VES būve, protams, palielinās atdevi, jo stiprāki vēji, bet būtiski pieaug arī materiālu patēriņš, pieliktās pūles uzcelšanā un apkalpošanā, kā arī citi izdevumi. Vairāk tiks izķēzīta arī ainava. Vai ieguvumi atsvērs zaudējumus? Diez vai.

            90% no vēja turbīnu sastāvdaļām esot pārstrādājamas?

            Vēja enerģijas asociācija kopā ar “ne-Zaļo ne-Brīvību FB reklāmā apgalvo: “90% no vēja turbīnu sastāvdaļām var pārstrādāt”. Te nu viņiem taisnība – tik tiešām VAR. Bet vai praksē pārstrādā? Nebūt ne, jo virszemē redzama tikai labi ja 1/10 daļa – pāris simtu tonnu smagie tornis, gondola un spārni; pārējais vairāku tūkstošu tonnu smagais dzelzsbetona bluķis (kurā tērauda armatūras vien pārsimt tonnu) noslēpts no acīm pazemē un veido VES pamatus. Izrakt un sadrupināt šo bluķi ir Sīzifa cienīgs darbs, tādēļ praktiski līdz šim, ja vispār kas tiek darīts, tad tiek nograuzta pusmetra vai metra dziļumā tikai tā daļa zem torņa, kas iznāk virspusē, un robs aizbērts ar augsni. Nākotnes arheologiem, līdzīgi kā par Lieldienu salas skulptūrām, būs ko lauzīt galvu: kāpēc šie senie ļautiņi raka zemē šos milzīgos bluķus?

            Ar nolietoto saules paneļu pārstrādi nesokas neko labāk. Lai gan esot teorētiski izstrādātas un dažas pat praktiski nodemonstrētas tehnoloģijas, praksē nenotiek vērtīgāko materiālu, t.sk., cēlmetālu atgūšana, jo tie pārāk izkliedēti kopējā masā, ka atgūtie izmaksā daudzkārt dārgāk, nekā no jauna iegūtie. Tādēļ labākajā gadījumā nolietotie saules paneļi tiek deponēti izgāztuvē, zemiskākajā gadījumā, kad efektivitāte sāk kristies, laicīgi liekulīgas palīdzības formā atdoti Āfrikai. Prom no acīm, ārā no prāta.

            Secinājumi?

            Kas no visiem skaistajiem, vilinošajiem solījumiem palika pāri? – Tikai netīras putas un maldi, māņi un meli…

Lai gan daudzas lietas vēl palika aizkadrā (cik tad var skribelēt, vienreiz jābeidz!), varbūt jums tika skaidrs, kāpēc tik labprāt šie saules un vēja biznesmeņi iesaistās polemikā par varbūtējo vietējo kaitējumu, izvairoties no pārējā. Pretējā gadījumā viņi paliktu vieni pret pārējo publiku, jo intereses kardināli atšķirtos.

Cilvēce, lai izdzīvotu, centusies turēties pretī visiem dabas un klimata untumiem. Šajā izdzīvošanas cīņā liels sasniegums bija uguns piejaucēšana. Uguns stihijas pakļaušana savām vajadzībām bija pārdrošs un reizē bailīgs solis. Ja tā padomā, no uguns nelaimēm pasaulē ik gadus joprojām iet bojā vairāk cilvēku nekā no relatīvi nesen atklātā daudz efektīgākā spēka – kodolenerģijas visā 70+ gadu kodolenerģētikas attīstības periodā.

Civilizācijas progress neapturami virzījies no mazefektīviem un no dabas kaprīzēm atkarīgiem enerģijas iegūšanas veidiem uz neatkarīgākiem un efektīvākiem; no burām un vējdzirnavām uz tvaika mašīnām, iekšdedzes dzinējiem, tvaika un gāzes turbīnām, kas ražo elektrību. Tika meklēti arvien koncentrētāki, uzticamāki (jo var uzkrāt) enerģijas avoti: no vēja enerģijas pārejot uz oglēm, naftu, gāzi, tagad vēl – kodolenerģiju ar prātam neaptveramu enerģijas ietilpību.                                                                                                                                                            Bet te uzrodas kaut kādi zaļi “meža dīvainīši”, kas grib mums iestāstīt, ka progress – tas ir slikti, vajadzīgs “degrowth”, attīstības apstādināšana, satīstība. Ka mums no drošiem enerģijas avotiem, uz kuriem balstījies viss līdzšinējais civilizācijas progress, jāatgriežas pie no dabas kaprīzēm atkarīgiem enerģijas avotiem. Tad būšot īstā laimība. Atkarīgus cilvēkus vieglāk pakļaut. Ja agrākie padomju boļševiki par savu sapņu sabiedrību, kur nav ekspluatācijas, uzskatīja pirmatnējo kopienu, tad tagadējie zaļie kreisuļi, slēpjoties aiz Planētas glābšanas lozungiem, grib atsviest mūs tik pāris gadsimtus atpakaļ pie lielākas atkarības no dabas procesiem.

            Un nobeigumā nedaudz intrigas. Nesen informācijas telpā pavīdēja raksts, ka analizējot meteoroloģisko datu arhīvus, secināts, klimata pārmaiņu rezultātā Latvijā “…Rudens un ziemas jeb ciklonu vētru mūsu reģionā kļūst mazāk un nav pilnīgas skaidrības, kāpēc. Turklāt samazinās ne tikai vētru biežums un stiprums, bet arī kopumā vidējais vēja ātrums [12]. Intriga tajā – vai pirms pāris gadiem nodibinātā Klimata un Enerģētikas Ministrijai (KEM), kuras viens no pamata izdevumiem ir cīnīties ar klimata pārmaiņām, izdosies novērst šīs pārmaiņas? Citādi KEM dižie plāni par vērienīgu vēja parku izvēršanu, var izrādīties… nu kā to lai pieklājīgāk pasaka,…. nesaprātīgi.

Raksts pieejams arī la.lv