Popularizējot vēja elektrostaciju attīstību, Latvija visbiežāk tiek salīdzināta ar kaimiņvalstu sasniegtajām jaudām. Baltijas valstu trijniekā, Latvija ieņem godalgoto trešo vietu.

Avots: Kā panākt izrāvienu vēja enerģijas ražošanā
Taču būtiskāk, vai kaimiņvalstu iedzīvotāji izjūt statistikas godalgotās vietas?
2024.gada nogalē Igaunijas plašsaziņas līdzekļos tika publicēts raksts par Toomassa un viņa ģimenes pieredzi dzīvojot 8 km attālumā no Sopi-Tootsi vēja elektrostaciju parka Pērnavā. Sopi-Tootsi vēja parks sāka darboties 2024. gada augustā, visas 38 turbīnas tika uzstādītas septembrī, un ar pilnu jaudu tas sāks darboties 2025. gada pirmajā vai otrajā ceturksnī.

Avots: Sopi-Tootsi atjaunojamās enerģijas reģions
Toomass ģimenes problēmas sākās aptuveni divus mēnešus pēc vēja elektrostaciju parka darba uzsākšanās.
Dzirdamais troksnis. Toomass stāsta, ka: “8 km attālumā no tuvākās turbīnas mūsu mājas pagalmā, ja vējš pūš no vēja parka puses, pastāvīgi ir dzirdams troksnis, kas atgādina lidojošas lidmašīnas skaņu. Skaņa ir pieklusināta un mainīga, bet skaidri atšķirama pat cauri stipram vēja troksnim. Šobrīd mūs tas netraucē, jo skaņa mājā nav dzirdama – māja ir labi izolēta un skaņu necaurlaidīga. Tomēr kā būs pavasarī un vasarā, kad lielāko daļu laika mēs pavadām ārpus mājas un šī “pastāvīgi lidojošā lidmašīna” būs fonā?”
Līdzīgi novērojumi no Igaunijas lieljaudas vēja elektrostacijām ir publicēti Saardevēja parka sakarā. Vēloties paplašināt vēja parku, tika saņemtas blakus dzīvojošo iedzīvotāju sūdzības par neizturamu troksni, tāpēc izstrādātājiem tika uzdots veikt skaņas mērījumus, kuru rezultāti tiks publicēti 2025.gada februārī.

Avots: Saardevēja elektrostaciju parks
Infraskaņa. Turpinot stāstu, Toomass stāsta, ka: “Lielākas problēmas sagādā nedzirdamā infraskaņa un ar to saistītās sekas. Pastāvīgs nogurums, miega trūkums, bieži ļoti intensīvi sapņi, dīvaina trauksme, grūtības koncentrēties. Ir rīti, kad pamostoties ir sajūta, it kā nebūtu visu nakti gulējis – tāda kā “paģiru sajūta”. Ir bijuši rīti ar trulu galvassāpju sajūtu pakausī, kuru dēļ jālieto pretsāpju līdzekļi, lai vispār varētu sēsties pie stūres un doties uz darbu. Ir dienas, kad ģimene jūtas tik savārgusi un nogurusi, ka lielāko daļu laika vienkārši pavada guļot.”
Toomass strādā Pērnavā, aptuveni 30 km attālumā no mājām, un ir pamanījis, ka simptomi tur izzūd, bet atgriežas, kad viņš pārrodas mājās. Infraskaņa ietekmē arī ģimenes mīluļus – trīs lielus suņus. Šajā periodā jau trīs reizes suņi nakts vidū ir nervozi rējuši, skraidījuši apkārt un lēkuši pie loga. Tāda sajūta, it kā pagalmā būtu kāds svešinieks vai dzīvnieks, taču neviena vai nekā nav bijis.

Avots: Suņi, kas meklē vēja turbīnu notriektus sikspārņus
Ar šīm problēmām viņi nesaskaras katru dienu: “Liela nozīme ir vēja virzienam un stiprumam, kā arī laikapstākļiem. Saistībā ar savām un ģimenes problēmām es rakstu dienasgrāmatu, un esmu novērojis, ka simptomi parādās tad, kad vējš pūš no vēja parka puses, un izzūd, kad ir bezvējš vai vējš pūš pretējā virzienā. Visi šie fakti apstiprina, ka problēmu cēlonis ir infraskaņa no vēja parka.”
“To apliecina arī fakts, ka šajā vietā mēs dzīvojam kopš 2013. gada, un līdz vēja parka atklāšanai šādas problēmas nekad nav bijušas”
Citu cilvēku pieredze. Uz doto brīdi Tomass ir dzirdējis un lasījis desmitiem cilvēku stāstu, kuri dzīvo vēja parku tuvumā un sūdzas par tieši tādām pašām veselības problēmām, aprakstot tās ar identiskiem vārdiem. Šādi cilvēki ir gan Igaunijā, gan citviet pasaulē.
Kad pirmo reizi Toomass noskatījās filmu “Tuuleenergia pohmell”, kas stāsta par cilvēku pieredzi Sārdes pagastā, tas viņam bijis šoks, jo šķita, it kā šie cilvēki stāstītu par viņa ģimenes dzīvi – tās pašas problēmas, tie paši apraksti.
Apkopojot Toomass rakstīto, šīs problēmas patiešām pastāv, un apgalvojums, ka vēja turbīnu troksnis neizplatās tālāk par 300–700 metriem, ir aplams!
Jebkādas skaņas izplatības simulācijas neatbilst reālajai dzīvei, taču tas diemžēl netiek ņemts vērā.

Apgalvojums, ka LV atpaliek zaļās enerģijas iespējās no LT un EE, jo mums esot daudz mazāk VES (vēja grabažu) ir nekrietns un necienīgs pret savu valsti. Pat ja kaimiņu bāleliņi sasniegs un pārsniegs 1550MW jaudu (mūsu HES jauda), tad arī vēl vai būs pamats plātīties, jo HESražotā enerģija ir daudz vērtīgāka tāpēc, ka spēj sekot pieprasījumam – ražot, kad vajag, pietaupīt enerģiju brīžos, kad pieprasījuma nav. Ne VES, ne SES to principā nevar.