Valsts aizsardzība tiek uzraudzīta gan sauszemes telpā gan gaisa telpā, izmantojot radiolokatoru sistēmas. Pēc zaļā kursa straujās sākuma 2024.gada janvārī, aizsākās bažas arī par apdraudēto valsts aizsardzību dēļ augto vēja turbīnu atrašanās radaru tiešās darbības zonā.
Lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu, Aizsardzības ministrija (AM) izstrādāja Latvijas teritorijas karti, kas iedalīta trīs sektoros:
1. Zaļā zona – teritorijā, kur vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma, un nepieciešams tikai Aizsardzības ministrijas saskaņojums;
2. Dzeltenā zona – teritorija, kurā vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi;
3. Sarkanā zona – teritorija, kur vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucē valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
Avots: AM izstrādātā karte vēja parka attīstītājiem
Pat pāris simtu turbīnu izvietojums Latvijas teritorijā, jo īpaši austrumu pierobežā, atsevišķos rietumu piekrastes un Latvijas centrālajos apgabalos radītu būtisku paredzamo negatīvo ietekmi Nacionālo bruņoto spēku spējām veikt gaisa telpas novērošanu un kontroli, kā arī agro brīdināšanu militāra apdraudējuma gadījumā. [1]
Pat pāris simtu turbīnu izvietojums Latvijas teritorijā, rietumu piekrastes apgabalos radītu būtisku paredzamo negatīvo ietekmi Nacionālo bruņoto spēku spējām veikt gaisa telpas novērošanu un kontroli.
Kompensējošo mehānismu izbūve – papildus radaru sistēma – ir dārga un tai būtu jābūt izstrādātāju atbildībai nodrošināt šādu sistēmu izbūvi, taču 2024. gada 14. oktobrī valdība ir atbalstījusi lēmumu piešķirt papildu finansējumu prioritātei “Papildu radaru iegāde vēja parku attīstībai”, tādējādi paredzams, ka, attīstot vēja parkus papildu kompensācijas no vēja parku attīstītājiem papildu radaru iegādei nebūs nepieciešamas. [2]
Avots: Publicētā jaunā karte, kurā atšķiras tikai krāsu kods
Kaut kā pēkšņi viss saliekas – vajag vēja parku, valdība piešķir finansējumu.
Kaut kā pēkšņi viss saliekas – vajag vēja parku, valdība piešķir finansējumu. Bet kāpēc par nodokļu maksātāju naudu, ja iedzīvotāji šos parkus nevēlas savu māju tuvumā?
Avots: TV Kurzeme sižets par pieņemto lēmumu
No augstāk aprakstītā sanāk, ka privāti uzņēmēji vēloties izbūvēt vēja parkus lūdz AM samaksāt par kompensējošajiem mehānismiem. Bet iepriekš taču bija paredzēts, ka to darīs izstrādātāji.
Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Aizsardzības ministrijas izstrādāto
informatīvo ziņojumu “Par papildu radaru iegādi vēja parku attīstībai”, Aizsardzības
ministrijas un Klimata un enerģētikas tīmekļvietnē ir publicēta informatīva karte, kas sniedz sākotnēju izvērtējumu par teritoriju piemērotību vēja parku attīstībai 2028. gadā. Kartei ir informatīvs raksturs, kas var tikt mainīta. Aizsardzības
ministrija turpina darbu pie pārklājuma optimizēšanas.
Avots: Noteikti risinājumi valsts aizsardzības stiprināšanai un plašākai vēja parku attīstībai Latvijā
Zaļi iezīmētās teritorijas – augsta iespējamība, ka projekts ir savietojams ar esošo aizsardzības infrastruktūru, bet baltā krāsā iezīmētās teritorijas – augsts nesavietojamības risks.