Avots: Piejūras mežs
Mežs ir Latvijas pamatekosistēma, taču mūsdienās Latvijā dabiski meži praktiski nav saglabājušies, jo visus mežus skārusi cilvēka darbība. Meža ekosistēmu aizsardzībai veido īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī izdala ES aizsargājamos biotopus un dabiskos meža biotopus. Aizsargājamie meži kopā veido ap 28 %, bet mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti 13,2 % no visu mežu platības.[1]
Mežs ir Latvijas pamatekosistēma, taču mūsdienās Latvijā dabiski meži praktiski nav saglabājušies (..)
Avots: Mežu teritorijas Latvijā
Mežos ir liela sugu daudzveidība. Apmēram puse no Latvijā ligzdojošo putnu sugām ir meža putni. Mežos sastopamas Eiropai un pasaulei nozīmīgu putnu populācijas. [1] It īpaši vecie meži ir ļoti vērtīgas dzīvotnes. Vecie meži ir svarīgi klimata kontekstā. Tie ilgi aug, līdz ar to savā ilgajā augšanas laikā tie ir uzkrājuši ļoti daudz oglekļa. Kā mēs zinām, tas ir svarīgs elements, runājot par klimata pārmaiņām. Ja mēs vecos mežus nocērtam, tad lielais oglekļa apjoms aiziet atpakaļ atmosfērā un jauni meži to vēl ilgi nevarēs piesaistīt atpakaļ. [2]
Apmēram puse no Latvijā ligzdojošo putnu sugām ir meža putni.
Provokatīvi raksti apliecina, ka situācija Latvijā ar mežiem uzlabojas, saucot mežu aizstāvjus par “zaļajiem histēriķiem”, jo pēc viņu teiktā pašlaik meži klāj 54,7% Latvijas zemes, salīdzinājumā ar 25.2% teritorijas 1929.gadā. Gadsimta laikā Latvijas mežu teritorijas ir dubultojušās apgādājot planētu ar skābekli un palielinot oglekļa dioksīda absorbciju. [2]
Runājot par mežu platību, ir jāpatur prātā, ka pēc oficiālās statistikas tajā skaitās arī izcirtumi.
Mani pārsteidza šis fakts, jo apkārtnē ir plaši izcirtumu lauki. Taču ir vērts atcerēties divas lietas. Runājot par mežu platību, ir jāpatur prātā, ka pēc oficiālās statistikas tajā skaitās arī izcirtumi. Respektīvi, jūs varat nocirst līdz pēdējam kokam Latvijā, bet mežu platība [statistikas datos] no tā nesamazinātos ne par vienu kvadrātmetru. Tādējādi mežu platība ir tukšs rādītājs. [3]
Pozitīvs pavērsiens notika šī gada 8. aprīlī, kad Satversmes tiesa nolēma, ka Zemkopības ministrijas daudzus gadus spītīgi virzītie grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredzēja galvenās cirtes caurmēra samazināšanu (t.i., atļauju kailcirtē nocirst tievākus kokus), neatbilst Satversmes 115. pantam (Satversmes tiesas spriedums lasāms šeit). Taču neskatoties uz to tā pati ministrija turpinās virzīt būtiskus grozījumus meža apsaimniekošanas regulējumā (konkrēti – Noteikumos par koku ciršanu mežā un Meža inventarizācijas noteikumos), negaidot pamatnostādņu izstrādi un neveicot nekādu grozījumu ietekmes uz vidi novērtējumu. [4]
Avots: Latvijas valsts meži – kailcirtes
2021. gadā Komisija pieņēma jaunu ES Meža stratēģiju 2030. gadam, kas ir viena no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvām un ir izveidota, balstoties uz ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Meža stratēģija palīdzēs sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības mērķus, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % līdz 2030. gadam un panākt klimatneitralitātilīdz 2050. gadam. Tajā ir atzīta mežu centrālā un daudzfunkcionālā loma, kā arī visu mežsaimniecības nozares ieinteresēto personu un visas meža resursu vērtības ķēdes devums ilgtspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidē līdz 2050. gadam un lauku kopienu dzīvīguma un pārticības saglabāšanā.
Un tad atjaunojamās enerģijas vilnis arī vēlas panākt klimatneitralitāti meža zemēs uzstādot vēja ģeneratorus. Vienas vēja turbīnas uzstādīšanai saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējumu datiem, nepieciešamas izcirst aptuveni 1.5-2.6ha meža, neskaitot ceļu infrastruktūru, kuras izbūvei nepieciešamas milzīgas meža teritorijas. Bet kā lai panāk, ka to drīkst darīt, ja Eiropas Regula nosaka pretējo?
Avots: Vēja ģeneratoru infrastruktūras izbūve mežā Vācijā [Privāts arhīvs]
2024.gada 12.novembrī Latvijas valdība pieņēma grozījumi MK noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, nosakot, ka mežu teritorijās vairs nebūs nepieciešams teritorijas plānojumā noteikt īpašu indeksētu teritoriju vēja parku attīstībai. Tas nozīmē atvieglot vēja turbīnu uzstādīšanu un līdz ar to grandiozu meža platību izciršanu vēja parku izstrādātājiem.
Vēl jo vairāk, valsts izvirzījusi mērķi nodrošināt enerģētisko neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz atjaunīgajiem energoresursiem, kas sevī ietver arī vēja parku attīstību, atsevišķs regulējums vēja parkiem ar jaudu virs 50 MW paredz iespēju neizstrādāt lokālplānojumu, nosakot tiem nacionālo interešu objekta statusu – teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. [5]
Tas nozīmē atvieglot vēja turbīnu uzstādīšanu un līdz ar to grandiozu meža platību izciršanu vēja parku izstrādātājiem.
Visu iepriekš aprakstīto apkopojot:
- Mežs ir vērtīga ekosistēma, ko aizsargā Eiropas regula, lai nodrošinātu klimatneitralitāti;
- Valdība atvieglo vēja parku būvniecību, lai būvētu vēja parkus un izcirstu mežus, lai nodrošinātu klimatneitralitāti;
- Nacionālais interešu objekts nozīmē dabas resursu aizsardzību.
Mežs ir tik ļoti vajadzīgs un tik traucējošs vienlaicīgi. Vai valstij joprojām mežs ir vērtība, vai tomēr traucēklis?