Aizbraukt dabā pēc darba nedēļas, pabūt mierā un klusumā. Izklausās sapņaini un pašlaik vēl iespējams. Bet cik ilgi? Vēja parku attīstītāji prezentē arvien jaunus vēja parku projektus Latvijā – piejūras teritorijās, plašās meža teritorijās, tuvu, pēc viņu domām, neapdzīvotām teritorijām. Vēja šalkoņu kokos aizstās rotoru pulsējošās skaņas.
Vēja šalkoņu kokos aizstās rotoru pulsējošās skaņas.
Likumdošana sabiedrībai nosaka, ka mums ikvienam ir atļauts dzīvot 50db troksnī, bet ja nu es negribu, jo vienmēr esmu dzīvojis dabīgo skaņas avotu trokšņos zem 40db? Vai sabiedrībai ir izvēle un iespēja stāties pretī projektiem savas veselības labā?
Avots: Source of the problem
Troksnis ir spēcīgs piesārņotājs, kas ietekmē gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Pasaules Veselības organizācija hronisku trokšņa iedarbību saista ar miega traucējumiem, ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, sliktākām sekmēm darbā un skolā, dzirdes pasliktināšanos.
Nevēlamu skaņu sekas tikpat smagas ir arī dabā. Īpaši daudz ir pētīta trokšņa ietekme uz dziedātājputniem, kam skaņa vajadzīga reproduktīvajai funkcijai.1
Troksnis ir spēcīgs piesārņotājs, kas ietekmē gan cilvēkus, gan dzīvniekus.
Vēja ģeneratori rada skaņu ļoti plašā skaņas diapazonā – no infraskaņas līdz ultraskaņai. Dzirdamo skaņu cilvēks var raksturot kā skaļu, klusu, pastāvīgu vai mainīgu un šī skaņas diapazona ietekme uz cilvēka veselību ir atkarīga no skaņas skaļuma. Pavisam citādāka situācija ir cilvēkam atrodoties infraskaņas un zemas frekvences skaņās. Šī skaņa nav dzirdama, tā var būt fiziski sajūtama, bet ilgstošas iedarbības laikā ietekme uz cilvēku ir nelabvēlīga. Svarīgi atzīmēt faktu, ka zemas frekvences skaņas līmenim Latvijā nepastāv regulējums.
Skaņas mērvienība ir decibels(db). Fizikāli decibels nozīmē skaņas spiedienu uz laukuma mērvienību. Jo skaņa ir ar lielāku amplitūdu, jo tā ir skaļāka un rada lielāku spiedienu uz mūsu fizisko ķermeni.
Pētījuma rezultātā noteikts, ka pastāvīgā trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 40db, bet gadījumā, ja tas pārsniedz 55db, tas tiek uzskatīts par cilvēka veselību apdraudošu. Vai tas nozīmē, ka mūsu valstī pastāvošā likumdošana atpaliek no pētījumos noteiktajiem līmeņiem?
Avots: MK noteikumi Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”
Dzirdamo skaņu no vēja parkiem izstrādātāji sola ierobežot ar turbīnu programmēšanu un turbīnu apstādināšanu laikā, kad vēja ātrums ir pārāk liels. Bet atklāts jautājums ir cilvēka subjektīvā sajūta par vēja parku trokšņa ietekmi? Kā jau iepriekš minēju, Latvijā pastāv normatīvais akts par pieļaujamo trokšņa līmeni, bet nepastāv vēja parku uzraudzības noteikumi, kas paredzētu regulāru mērījumu veikšanu un kompensējošos mehānismus ietekmētajiem reģioniem. Uzskatu, kamēr nav sakārtotas likumdošanas, kas aizstāvēs katru iedzīvotāju dzīvojošu tuvu vēja parkiem, ikvienam sāksies cīņa ar vējdzirnavām – un šoreiz burtiski.